Search form

1. Laiku 12

1Un šie ir tie vīri, kas nāca pie Dāvida uz Ciklagu tanī laikā, kad viņš vēl slapstījās no Saula, Kīša dēla; arī šie bija no tiem varonīgajiem vīriem, kas viņam palīdzēja karā. 2Tie bija apbruņoti ar loku, un viņi spēja lietot gan labo, gan kreiso roku, metot akmeņus un šaujot bultas no lokiem. Un daudzi bija no Saula radiem, no Benjamīna cilts. 3Viņu vadonis bija Ahiēzers un otrs - Joass, Šimeas dēls, no Gibeas, tad Jeziēls un Pelets, Asmaveta dēli, Beraha un Jehus no Anatotas, 4un Jišmija no Gibeonas bija viens no trīsdesmit varonīgajiem vīriem un pār tiem trīsdesmit, tad Jeremija, Jahaziēls un Johanans; Jozabāds no Gederas; 5Ēlušajs, Jerimots, Bealja un Šemarja; Šefatja no Harifas; 6Ēlkana, Jišija, Azareēls, Joēzers un Jašobeāms - korahieši; 7un Joēla un Zebadja, Jerohāma no Gedoras, dēli. 8Bet no gadiešiem Dāvidam pievienojās pie tuksneša cietokšņa varonīgi vīri, karotāji, apmācīti karam, bruņoti ar lielo vairogu un šķēpu, un viņu vaibsti bija kā lauvām, un tie bija veikli kā kalnu kazas. 9Augstākais starp viņiem bija Ēzers, otrais Obadja, trešais Ēliābs, 10ceturtais Mišmana, piektais Jeremija, 11sestais Atajs, septītais Ēliēls, 12astotais Johanans, devītais Ēlzabāds, 13desmitais Jeremija, vienpadsmitais Mahbanajs. 14Šie ir no Gada dēliem, kas bija karapulku virsnieki, zemākais - viens pār simtu, bet augstākais - viens pār tūkstoti. 15Šie bija tie, kas pār Jordānu pārgāja pirmajā mēnesī, kad tā bija pārplūdusi un izgāja no krastiem, un izdzina visus ielejas iedzīvotājus pret rītiem un pret vakariem. 16Bet, kad arī no Benjamīna un Jūdas dēliem daži pievienojās Dāvidam kalnu cietoksnī, 17tad Dāvids iznāca pie viņiem, uzrunāja viņus un sacīja: "Ja jūs esat nākuši pie manis ar mieru, lai man palīdzētu, tad mans sirdsprāts būs kopā ar jums, bet, ja ar viltu mani gribat nodot maniem ienaidniekiem, kaut gan netaisnības pie manām rokām nav, tad lai mūsu tēvu Dievs to redz un soda!" 18Un Gars nāca pār Amasaju, galveno pār tiem trīsdesmit, un tas izsaucās: "Mēs esam tavi, ak, Dāvid, un ar tevi mēs būsim, tu Īsaja dēls! Miers, miers lai ir ar tevi, un miers lai ir ar taviem palīgiem, jo tev ir palīdzējis tavs Dievs!" Tad Dāvids viņus pieņēma un iecēla par karapulku vadoņiem. 19Un no Manases daži pievienojās Dāvidam, kad viņš kopā ar filistiešiem gāja kaujā pret Saulu, bet viņš tiem nepalīdzēja, jo filistiešu lielkungi pēc apspriešanās sūtīja viņu projām, sacīdami: " Mūsu galvas kritīs, kad viņš pāries pie sava kunga Saula." 20Kad viņš atradās ceļā uz Ciklagu, tad viņam pievienojās no Manases Adnahs, Jozabāds, Jediaēls, Mihaēls, Jozabāds, Ēlihus un Ciltajs, virsnieki pār Manases tūkstošiem. 21Un viņi bija tie, kuri palīdzēja Dāvidam pret sirotāju pulkiem, jo viņi visi bija varonīgi karotāji, un tie bija karaspēka pavēlnieki. 22Tā dienu no dienas vīri nāca pie Dāvida, lai viņam palīdzētu, līdz radās liels karaspēks - it kā Dieva karapulks. 23Un šis ir to vīru skaits, kas bija bruņojušies karam un nākuši uz Hebronu, lai pievienotos Dāvidam un lai viņam nodotu Saula ķēniņa valsts varu, kā Tas Kungs bija sacījis. 24Jūdas dēlu, kas nesa lielo vairogu un šķēpu, bija seši tūkstoši astoņi simti karam bruņotu vīru; 25no Simeona dēliem bija septiņi tūkstoši viens simts varonīgu karotāju; 26no Levija dēliem - četri tūkstoši seši simti vīru; 27un Jojada, Ārona cilts vadonis, un ar viņu bija trīs tūkstoši septiņi simti vīru; 28un Cadoks, jauneklis, varonīgs karotājs, un no viņa tēva nama divdesmit divi virsnieki; 29un no Benjamīna dēliem, Saula brāļiem, - trīs tūkstoši vīru, jo līdz tam laikam viņu lielākā daļa turējās pie Saula nama; 30un no Efraima dēliem - divdesmit tūkstoši astoņi simti varonīgu karotāju, vīri ar vārdu savos tēvu namos; 31un no Manases puscilts - astoņpadsmit tūkstoši, kas pēc vārdiem nozīmēti, lai nāktu un celtu Dāvidu par ķēniņu; 32un no Isašara dēliem tādi, kuriem gudrība zināt, kas Israēlam katrā laikā darāms; viņu vadoņi bija divi simti vīru, un viņu pavēlēm bija pakļauti visi viņu brāļi. 33Un no Zebulona, kas gāja kaujā, bruņoti ar visiem kara ieročiem, bija piecdesmit tūkstoši vīru; un tie palīdzēja ar nedalītu sirdi; 34un no Naftaļa - tūkstotis virsnieku un līdz ar viņiem trīsdesmit septiņi tūkstoši vīru ar lieliem vairogiem un šķēpiem; 35un no daniešiem, karam gatavi - divdesmit astoņi tūkstoši seši simti; 36un no Ašera, kas gāja kaujā bruņoti karam,- četrdesmit tūkstoši vīru; 37un no viņpus Jordānas, no rūbeniešiem, no gadiešiem un no Manases puscilts, bruņoti ar visiem kara ieročiem, - simts divdesmit tūkstoši vīru. 38Un visi šie karavīri, sakārtoti rindā, nāca uz Hebronu vienotā sirdsprātā, lai celtu Dāvidu par ķēniņu pār visu Israēlu; arī visi pārējie Israēlā bija vienoti sirdsprātā - celt Dāvidu par ķēniņu. 39Un viņi tur pie Dāvida bija trīs dienas, ēda un dzēra, jo viņu tautas brāļi bija to viņiem sagatavojuši. 40Un arī šie, kas bija viņiem tuvumā līdz Isašaram, Zebulonam un Naftaļa apgabalam, atveda uz ēzeļiem, kamieļiem, mūļiem un vēršiem maizi, smalko miltu ēdienus, vīģu raušus, rozīņu raušus, vīnu un eļļu, arī vēršus un sīklopus lielā vairumā, jo līksmība valdīja Israēlā.

1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts

© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965

© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965

More Info | Version Index