Search form

1. Samuēla 10

1Tad Samuēls ņēma eļļas trauciņu un to izlēja uz viņa galvu, un viņš to skūpstīja un sacīja: "Vai Tas Kungs nav tevi svaidījis par valdnieku pār Savu īpašumu - Israēla tautu? 2Kad tu šodien no manis aiziesi, tad tu sastapsi divus vīrus pie Rahēles kapa uz Benjamīna robežām Celcā. Tie tev ziņos, sacīdami: tās ēzeļu mātes, ko tu biji izgājis meklēt, ir atrastas; un tavs tēvs tagad nebēdājas par ēzeļu mātēm, bet viņš raizējas par jums, domādams, ko varētu darīt sava dēla labad. 3Un, no turienes vēl tālāk aizgājis, tu nonāksi pie Tābora ozola, un tur tevi satiks trīs vīri, kuri dosies kalnup uz Bēteli pie Dieva; viens nesīs trīs āžus, otrs trīs klaipus maizes, un trešais nesīs ādas maisu ar vīnu. 4Un tie tevi sveicinās un dos tev divas maizes, tās ņem no viņu rokām. 5Pēc tam tu nonāksi Dieva pakalnā, kur novietojusies filistiešu sardze, un notiks, kad tu ienāksi pilsētā, tad tu sastapsi tanī vietā praviešu pulku, kas pašreiz nāks lejā no upuru kalna. To priekšā skanēs arfas, bungas, stabules un cītaras, un tie pravietos. 6Un Tā Kunga Gars būs pār tevi spēcīgs, un tu kopā ar viņiem pravietosi, un tu tiksi pārmainīts par citādu cilvēku. 7Un redzi, kad šīs zīmes notiks un tās kļūs tev zināmas, tad dari pats, ko tava dvēsele atrod par pareizu, jo Dievs ir ar tevi. 8Bet tev būs noiet man pa priekšu uz Gilgalu, un redzi, arī es nākšu lejā pie tevis, lai nestu dedzināmos upurus un arī kaujamos pateicības upurus. Bet tev tur jāgaida septiņas dienas, tiekāms es pie tevis nāku un saku, kas tev ir jādara." 9Un notika, tikko viņš pagrieza muguru pret Samuēlu, lai turpinātu ceļu, Dievs pārmainīja viņa sirdi; un visas tās zīmes piepildījās tanī pat dienā. 10Un tad tie devās uz Gibeu, un praviešu pulks viņam nāca pretī, un pēkšņi pār viņu nāca Tā Kunga Gars, un viņš viņu vidū pravietoja. 11Un visi, kas viņu citkārt bija pazinuši, ne tikai kopš vakarējās un aizvakarējās dienas, kad redzēja, ka viņš kopā ar praviešiem pravietoja, tad cits citam teica: "Kas ar Kīša dēlu ir noticis? Vai tad arī Sauls pieder pie praviešiem?" 12Tad kāds vīrs no turienes atbildēja un sacīja: "Un kas tad ir viņu, šo praviešu, tēvs?" Tādēļ ir cēlies šāds sakāmvārds: vai tad arī Sauls pieder pie praviešiem? 13Un, kad viņš beidza pravietot, viņš devās uz augstieni. 14Tad Saula radinieks prasīja viņam un viņa puisim: "No kurienes nākuši?" Un viņš atbildēja: "Ēzeļu mātes meklēt. Bet, kad redzējām, ka to tur nav, tad mēs devāmies pie Samuēla." 15Tad Saula radinieks sacīja: "Pastāsti man, ko Samuēls jums teica." 16Un Sauls sacīja savam radiniekam: "Viņš mums droši pateica, ka ēzeļu mātes atrastas." Bet par ķēniņa godu, par ko Samuēls arī bija vēstījis, viņš tam nekā neteica. 17Tad Samuēls sasauca tautu Tā Kunga priekšā Micpā 18un sacīja Israēla bērniem: "Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: Es esmu izvedis Israēlu no Ēģiptes, un Es esmu arī tos glābis no ēģiptiešu rokas un arī no visu ķēniņu valstību varām, kas jūs ir apspiedušas; 19bet jūs šodien paši esat savu Dievu atmetuši, kas jūs ir izglābis no visām jūsu likstām un no visām jūsu bēdām, un jūs esat Viņam teikuši: iecel pār mums ķēniņu! - Un tagad stājieties Tā Kunga priekšā, pēc jūsu ciltīm un pēc jūsu dzimtām!" 20Un, kad Samuēls bija savedis kopā visas Israēla ciltis, tad tika mesti mesli, un tika iezīmēta Benjamīna cilts. 21Un, kad Benjamīna cilts pēc savām dzimtām bija klāt pienākusi, tad ar meslu tika iezīmēta Matrija dzimta, un tā ar meslu tika izraudzīts Sauls, Kīša dēls. Un tie to meklēja, bet neatrada. 22Tad tie vēlreiz vaicāja To Kungu: "Vai viņš vēl nāks?" Un Tas Kungs atbildēja: "Redzi, viņš ir paslēpies starp mantu kravām." 23Tad tie steidzās un izvilka viņu no turienes laukā, un viņš nostājās tautas vidū, un viņš bija galvas tiesu pārāks nekā citi ļaudis. 24Tad Samuēls sacīja visai tautai: "Vai jūs redzat, kādu Tas Kungs ir izredzējis? Tiešām, nav neviena cita visā tautā, kas būtu tāds kā viņš!" Tad visa tauta uzgavilēja un sauca: "Lai dzīvo ķēniņš!" 25Tad Samuēls tautai teica, kādas ir ķēniņa varas tiesības, un viņš to ierakstīja grāmatā un nolika Tā Kunga priekšā; tad Samuēls atlaida tautu, ikvienu uz savām mājām. 26Un arī Sauls gāja uz savām mājām Gibeā, un viņam līdzi gāja pulks vīru, kuru sirdis Dievs bija aizskāris. 27Bet kādi nelieši sacīja: "Ko gan šis mums palīdzēs?" Un tie viņu nicināja un nenesa viņam dāvanas, bet viņš nelikās to dzirdējis.

1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts

© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965

© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965

More Info | Version Index