Search form

Ecēhiēla 10

1Es redzēju tālāk - izplatījumā pār ķerubu galvām bija kaut kas, kas izskatījās kā safīra akmens, un pār to pacēlās it kā tronis. 2Un Viņš teica tam vīram, kas bija ģērbies linu audeklā: "Ej un ņem kvēlošas ogles, pilnas saujas, kas ir ķerubiem viņu ratu riteņu starpā, un kaisi ogles pār pilsētu!" Un viņš iegāja manu acu priekšā telpā starp ratu riteņiem. 3Ķerubu rati stāvēja nama labajā pusē pie tā dienvidu sienas, kad tas vīrs iegāja; padebess pildīja iekšējo pagalmu. 4Tad Tā Kunga godība pacēlās no ķerubu ratiem virzienā uz Tempļa slieksni, un nams pildījās ar padebesi, un pagalms bija pilns Tā Kunga godības spožuma. 5Ķerubu spārnu troksni dzirdēja līdz ārējam pagalmam tāpat kā Visuvarenā balsi, kad Viņš runāja. 6Un, kad Viņš bija pavēlējis tam vīram, kas bija tērpies linu audeklā, ņemt uguni no telpas starp ratu riteņiem, starp pašiem ķerubiem, tad tas gāja un nostājās pie viena riteņa. 7Tad viens no ķerubiem izstiepa pa atstarpi starp diviem citiem savu roku pēc tās uguns, kas bija telpā ķerubu starpā; viņš ņēma no tās un deva to linu audeklā tērptajam vīram, tas paņēma to un aizgāja. 8Tad ķerubiem parādījās it kā cilvēka rokas veidojums zem katra no viņu spārniem. 9Vēl es ieraudzīju līdzās ķerubiem četrus riteņus, līdzās katram ķerubam vienu, riteņi izskatījās kā mirdzoši hrizolīta akmeņi. 10Visi četri bija vienāda izskata, it kā būtu ritenis ritenī. 11Kad tie kustējās, tie virzījās tieši uz visām četrām pusēm, nepagriezdamies sāņus. Kurp virzījās priekšējā ķeruba ritenis, turp pārējie gāja līdzi bez pagriešanās. 12Un visa viņu miesa, viņu mugura, rokas un spārni un arī riteņi bija acu pilni visapkārt visiem četriem. 13Riteņu kopu sauca, kā es pats dzirdēju, par virpuļviesuli. 14Katram ķerubam bija četras sejas. Pirmā bija ķeruba, patiesībā vērša seja, otrā cilvēka, trešā lauvas un ceturtā eņģeļa seja. 15Ķerubi pacēlās. Tie bija tās pašas dzīvās būtnes, ko es jau redzēju pie Ķebaras upes. 16Kad ķerubi sāka kustēties, tad līdzās viņiem sāka ritēt arī riteņi. Un, kad ķerubi pacēlās spārnos projām no zemes, tad riteņi no sava stāvokļa viņiem līdzās neizkustējās un no viņiem neattālinājās. 17Kad ķerubi apstājās, tad apstājās riteņi, un, kad tie atkal pacēlās, tad pacēlās arī riteņi, jo arī tajos bija dzīvo būtņu gars. 18Tad Tā Kunga godība atstāja Tempļa slieksni un nostājās pār ķerubiem. 19Tad ķerubi sakustināja spārnus un virzījās manu acu priekšā prom no zemes virsus, dodamies arvien augstāk un tālāk, un riteņi cēlās tiem līdzi. Bet pie Tā Kunga nama austrumu vārtu ieejas viņi atkal apstājās, un Israēla Dieva godība bija pār viņiem. 20Tās bija tās pašas dzīvās būtnes, kuras es redzēju zem Israēla Dieva pie Ķebaras upes, un es nopratu, ka tie bija ķerubi. 21Katram bija četras sejas un četri spārni, un zem viņu spārniem bija it kā cilvēka rokas. 22Bet viņu sejas izskatījās tādas pašas, kādu es redzēju pie Ķebaras upes. Tie virzījās ikviens tieši uz priekšu.

1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts

© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965

© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965

More Info | Version Index