Search form

Ecēhiēla 26

1Vienpadsmitā gada pirmā mēneša vienpadsmitajā dienā pār mani nāca Tā Kunga vārds: 2"Cilvēka bērns, tāpēc ka Tira sacīja par Jeruzālemi: tad nu sagrauti ir tautu vārti, man tie atdarījās, man būs visa kā pilnībā, jo tā ir izpostīta, - 3tad saka Dievs Tas Kungs: Es celšos pret tevi, Tira, un sacelšu pret tevi lielu tautu pulku, kā jūra saceļ pret krastiem savus viļņus. 4Tie sagraus Tiras mūrus un apgāzīs tās torņus, un Es aizslaucīšu prom tās zemi un padarīšu to par kailu klinti. 5Tā būs tīklu žāvējamā vieta jūras vidū, jo Es to tā sacīju, saka Dievs Tas Kungs, un tā kļūs tautām par laupījumu. 6Bet tās ciemus, kas uz cietzemes, iznīcinās ar zobenu, lai tie atzīst, ka Es esmu Tas Kungs. 7Jo tā sacījis Dievs Tas Kungs: redzi, pret Tiru Es sūtīšu Bābeles ķēniņu Nebukadnēcaru, ķēniņu kēniņu no ziemeļiem, ar zirgiem, ratiem un jātniekiem, un ar lielu dažādu tautu karapulku. 8Tavus ciemus uz cietzemes viņš iznīcinās ar zobenu, taisīs pret tevi aplenkuma torņus un uzmetīs pret tevi valni, un cels savus vairogus pret tevi. 9Savu sienlaužu galveno triecienu viņš vērsīs pret taviem mūriem un nogāzīs tavus torņus ar saviem dzelzs kāšiem. 10Viņa zirgu pulku saceltie putekļi apklās tevi, no jātnieku pakavu dipoņas, no riteņu un ratu graboņas trīcēs tavi mūri, kad viņš ieies pa taviem vārtiem, kā ieiet uzvarētā pilsētā. 11Viņa zirgu pakavi izmīdīs visas tavas ielas, tavu tautu viņš nokaus ar zobenu, visus tavus staltos ar attēliem rotātos stabus viņš sagraus. 12Tie laupīs tavu mantu, postīs tavu īpašumu, nojauks tavus mūrus, sagraus tavus skaistos namus, metīs tavus akmeņus un kokus un tavus gružus ūdenī. 13Es darīšu galu tavu dziesmu skaņām, nedzirdēs neviens vairs tavas cītaras balsi. 14Es tevi darīšu par kailu klinti, tu paliksi par tīklu žāvējamo vietu; tevi nekad vairs neatjaunos, jo Es, Tas Kungs, to esmu teicis," - tā saka Dievs Tas Kungs. 15Tā ir noteicis Dievs Tas Kungs par Tiru: "Tiešām, no tavas krišanas trokšņa, no smagi ievainoto vaidiem un no zobenu šķindoņas tavā vidū trīcēs jūras salas. 16Visi jūras salu valdnieki nokāps no saviem troņiem, novilks savus greznos virsvalkus, noģērbs savas izrakstītās drēbes, tie tērpsies bailēs, nosēdīsies pie zemes un nepārtraukti drebēs un šausmināsies tevis dēļ. 17Tad tie tev dziedās raudu dziesmas un sacīs: ak, kā tu esi aizgājusi bojā, nozudusi no jūras, tu slavenā pilsēta, kas biji varena jūras viļņos, tu un tavi iedzīvotāji, kas iedvesa bailes visiem piejūras iedzīvotājiem. 18Tagad trīc piejūras zemes tavas krišanas dienā, un salas jūrā ir izmisušas par tavu bojāeju. 19Jo tā ir sacījis Dievs Tas Kungs: Es tevi padarīšu par izpostītu un tukšu pilsētu kā citas pilsētas, kur neviens vairs nedzīvo; Es sūtīšu pār tevi ūdens plūdus, lieli ūdeņi tevi apklās. 20Es tevi nogrūdīšu pie tiem, kas nogrimuši bedrē, pie senlaikos mirušajām tautām, un tev ierādīšu mitekli dziļākajos zemes dziļumos, mūžīgajos tukšumos pie tiem, kas sen nokāpuši pazemē, lai tevi neviens vairs neapdzīvotu un tu nepaceltos vairs par apbrīnojumu visai dzīvajo pasaulei. 21Es tev sagādāšu briesmīgu galu, lai tevis vairs nebūtu, un, kad tevi meklēs, tad lai tevi nemūžam neatrastu," saka Dievs Tas Kungs.

1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts

© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965

© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965

More Info | Version Index