Search form

Ecēhiēla 37

1Tā Kunga roka nāca pār mani, un Tas Kungs mani garā aizveda kādas ielejas vidū, kas bija pilna ar miroņu kauliem. 2Un Viņš mani vadāja starp tiem pa klajumu šurpu turpu, un to bija ļoti daudz, un tie bija pavisam izkaltuši. 3Un Viņš man jautāja: "Cilvēka bērns, vai šie kauli var kļūt atkal dzīvi?" Es atbildēju: "Kungs mans Dievs, Tu to zini." 4Tad Viņš man pavēlēja: "Sludini šiem kauliem un saki tiem: jūs, sakaltušie kauli, klausaities Tā Kunga vārdu! 5Tā saka Dievs Tas Kungs šiem kauliem: Es iedvesīšu jums garu, ka jūs kļūstat atkal dzīvi. 6Jūs dabūsit dzīslas, miesu un ādu; un Es jums piešķiršu dvašu un dzīvības garu, lai jūs topat atkal dzīvi un atzīstat, ka Es esmu Tas Kungs." 7Tad es sludināju, kā man bija pavēlēts. Un tur čirkstēja, kad es sludināju, un redzi, tur kustējās, kauli sadevās kopā cits ar citu. 8Un, kad es apskatījos, es redzēju, ka tiem bija dzīslas un miesa, un āda pārklāja tos, bet dzīvības gara viņos nebija. 9Tad Viņš man sacīja: "Cilvēka bērns, sludini dzīvības garam, saki tam: tā saka Tas Kungs: nāc, gars, no četriem vējiem un apdves šos nokautos, ka tie kļūst dzīvi!" 10Kad es tā sludināju, kā man bija pavēlēts, tad dzīvības gars nāca kaulos, tie tapa dzīvi un nostājās uz savām kājām, varen liels pulks. 11Tad Viņš man sacīja: "Cilvēka bērns, šie kauli ir viss Israēla nams. Redzi, tie saka: mūsu kauli ir sakaltuši, mūsu cerība ir zudusi, mēs esam beigti. 12Tādēļ sludini un saki tiem: tā saka Dievs Tas Kungs: redzi, Es atvēršu jūsu kapus un izvedīšu jūs, Mana tauta, no jūsu kapiem un aizvedīšu jūs atpakaļ Israēla zemē. 13Tad jūs atzīsit, ka Es esmu Tas Kungs, ja Es veru vaļā jūsu kapus un vedu ārā jūs no jūsu kapiem, Mana tauta. 14Es likšu jūsos ieiet Savam Garam, ka jūs topat dzīvi, un jūs aizvedīšu atpakaļ jūsu zemē, un jūs atzīsit, ka Es, Tas Kungs, to apsolīju un arī izpildīju," - tā saka Tas Kungs. 15Atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: 16"Cilvēka bērns, ņem koka vēzdu un raksti uz tās: Jūdam un ar viņu apvienotiem Israēla bērniem. - Tad ņem vēl vienu koka vēzdu un raksti uz tās: Jāzepam, Efraima un visa ap viņu apvienotā Israēla nama vēzda. 17Tad saliec abas tās vēzdas kopā, tā ka tās ir tikai viena vēzda tavā rokā. 18Kad nu tavi tautas brāļi tev jautās: vai tu mums nepaskaidrosi, ko tas nozīmē? - 19tad atbildi tiem: tā saka Dievs Tas Kungs: redzi, Es ņemšu Jāzepa vēzdu, kas ir Efraima rokā, un ar Jāzepu sabiedrotās Israēla ciltis un to pievienošu Jūdas vēzdai un abas padarīšu par vienu kopēju vēzdu, ka tā būs viena Manā rokā. 20Kad tu vēzdas, ko tu aprakstīji, turēsi savā rokā viņa acu priekšā, 21tad saki tiem: redzi, Es izvedīšu Israēla bērnus no to tautu vidus, kurp tie aizgājuši, Es tos salasīšu kopā un atvedīšu atpakaļ viņu pašu zemē, saka Dievs Tas Kungs, 22Es savienošu tos par vienu tautu tur tai zemē, Israēla kalnos, un viens vienīgs ķēniņš valdīs pār to. Tie nebūs vairs divas tautas un nebūs vairs divas valstis. 23Tad tie vairs neaptraipīsies ar saviem elkiem un ar kalpību tiem, un ar saviem pārkāpumiem. Es tiem piedošu visus uzticības laušanas gadījumus, kādos tie apgrēkojušies, un Es tos šķīstīšu; tad tie būs Mana tauta, un Es būšu viņu Dievs. 24Mans kalps Dāvids būs viņu ķēniņš, un tiem visiem būs viens gans. Tie staigās pēc Manām tiesām, turēs Manus likumus un darīs pēc tiem. 25Tad tie dzīvos atkal tai zemē, ko Es devu Savam kalpam Jēkabam un kur dzīvoja jūsu tēvi. Arī tie tur dzīvos un viņu bērni un bērnu bērni mūžīgi. Un Mans kalps Dāvids būs viņu valdnieks uz visiem laikiem. 26Es slēgšu ar tiem miera derību, tā būs mūžīga derība. Es tiem likšu dzīvot uz vietas, vairošu tos un atstāšu Savu svētnīcu viņu vidū mūžīgi. 27Mans mājoklis būs pie tiem, Es būšu viņu Dievs, un tie būs Mana tauta. 28Arī citas tautas atzīs, ka Es esmu Tas Kungs, kas Israēlu svētī, kad Mana svētnīca būs viņu vidū mūžīgi!"

1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts

© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965

© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965

More Info | Version Index