Search form

1. Mozus 26

1Un bads bija tai zemē, pēc pirmā bada, kas bija bijis Ābrahāma laikā, un Īzāks nogāja pie Abimeleha, filistiešu ķēniņa, uz Gerāru. 2Un Tas Kungs parādījās viņam un sacīja: "Nenoej uz Ēģiptes zemi; dzīvo tanī zemē, par kuru Es tev sacīšu. 3Dzīvo kā svešinieks šinī zemē, un Es būšu ar tevi, un Es tevi svētīšu. Tev un taviem pēcnācējiem Es došu visas šīs zemes, un Es piepildīšu to derību, kuru Es tavam tēvam Ābrahāmam ar zvērestu esmu apsolījis. 4Un Es vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes un došu taviem pēcnācējiem visas šīs zemes, un tavos pēcnācējos visas zemes tautas tiks svētītas, 5tāpēc ka Ābrahāms Manai balsij paklausīja un turēja Manus norādījumus un Manas pavēles, Manus likumus un Manu bauslību." 6Un Īzāks dzīvoja Gerārā. 7Tad tās vietas iemītnieki vaicāja par viņa sievu. Un viņš atbildēja: "Tā ir mana māsa," - jo viņam bija bailes sacīt "mana sieva", lai pilsētas vīri nenokautu viņu Rebekas dēļ, jo tā bija skaista. 8Kad viņš tur bija pavadījis ilgu laiku, tad Abimelehs, filistiešu ķēniņš, reiz skatījās pa logu un ieraudzīja Īzāku smīdinām Rebeku, savu sievu. 9Un Abimelehs pasauca Īzāku un sacīja: "Patiesi, tā taču tava sieva, kā tad tu esi sacījis: tā ir mana māsa." Un Īzāks tam atbildēja: "Tāpēc ka es domāju, ka man būs jāmirst viņas dēļ." 10Un Abimelehs tad sacīja: "Kāpēc tu šādas lietas esi mums darījis? Daudz netrūka, lai kāds no šiem ļaudīm būtu gulējis ar tavu sievu. Tu pār mums būtu licis nākt tik lielai vainai!" 11Un Abimelehs pavēlēja visiem ļaudīm, sacīdams: "Kas aizskars šo vīru un tā sievu, tam mirtin jāmirst." 12Un Īzāks sēja tanī zemē un saņēma simtkārtīgu ražu, jo Tas Kungs viņu bija svētījis. 13Tā šis vīrs kļuva bagāts un augdams auga bagātībā, līdz kamēr kļuva ļoti bagāts. 14Viņam piederēja sīklopu ganāmpulki un liellopu ganāmpulki un liels pulks kalpu, tā ka filistieši to apskauda. 15Visas akas, kādas bija izrakuši viņa tēva kalpi viņa tēva Ābrahāma laikā, filistieši aizraka un aizbēra ar zemi. 16Un Abimelehs sacīja Īzākam: "Aizej no manis, jo tu esi kļuvis varenāks par mums." 17Un Īzāks aizgāja no turienes un uzcēla savas teltis Gerāras ielejā un palika tur dzīvot. 18Un Īzāks apmetās un no jauna atraka akas, kas viņa tēva Ābrahāma laikā bija izraktas un kuras filistieši pēc Ābrahāma nāves bija aizbēruši, un nosauca tās tādos pašos vārdos, kā viņa tēvs tās bija saucis. 19Un Īzāka kalpi raka tanī ielejā un uzraka avotu ar dzīvu ūdeni. 20Un Gerāras gani strīdējās ar Īzāka ganiem, sacīdami: "Tas ir mūsu ūdens." Un viņš nosauca šīs akas vārdu: Eseka , tāpēc ka ļaudis bija strīdējušies. 21Tad viņi raka vēl vienu aku un strīdējās arī tās dēļ. Un viņš nosauca tās vārdu: Sitna . 22Viņš devās no turienes tālāk un raka citu aku, bet šoreiz nestrīdējās. Tāpēc viņš nosauca tās vārdu: Rehoboa , jo sacīja: "Tagad Dievs liek mums izplesties, un mēs varam augļoties šinī zemē." 23Un viņš devās no turienes uz Bēršebu. 24Un Dievs parādījās viņam sapnī, sacīdams: "Es esmu tava tēva Ābrahāma Dievs, nebīsties, jo Es esmu ar tevi, Es tevi svētīšu, un Mana kalpa Ābrahāma dēļ Es tavus pēcnācējus vairošu." 25Un viņš uzcēla tur altāri un piesauca Tā Kunga Vārdu, un uzcēla tur savas teltis, un Īzāka kalpi raka tur aku. 26Tad Abimelehs reiz nāca pie viņa no Gerāras kopā ar Ahuzatu, savu draugu, un Pikolu, savu karaspēka virsnieku. 27Un Īzāks sacīja viņiem: "Kāpēc jūs nākat pie manis? Jo jūs taču ienīstat mani un esat mani aizsūtījuši prom no sevis." 28Bet tie sacīja: "Mēs redzēt redzam, ka Tas Kungs ir bijis ar tevi; un mēs sacījām: lai būtu zvērests mūsu starpā - starp mums un starp tevi - un lai slēdzam derību ar tevi, 29ka tu nedarītu mums nekā ļauna, kā arī mēs tevi neesam pazemojuši, bet esam tev labu vien darījuši un tevi ar mieru atlaiduši, tu, Tā Kunga svētītais." 30Un viņš tiem sarīkoja dzīres, un tie ēda un dzēra. 31Un viņi cēlās no rīta un zvērēja cits citam. Tad Īzāks tos atlaida, un tie no viņa aizgāja ar mieru. 32Un tanī dienā nāca Īzāka kalpi un pastāstīja viņam par aku, kādu tie bija rakuši, tam sacīdami: "Mēs esam atraduši ūdeni." 33Un viņš to nosauca par Šebu , tāpēc tās pilsētas vārds ir Bēršeba līdz pat šai dienai. 34Un Ēsavs bija četrdesmit gadus vecs, kad tas sev par sievu ņēma hetieša Bērija meitu Jūdīti un hetieša Elona meitu Basmati. 35Tās darīja sirdēstus Īzākam un Rebekai.

1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts

© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965

© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965

More Info | Version Index