Search form

Jesajas 41

1Klusēdamas uzklausiet Mani, jūs jūras zemes un salas, un tautas lai ņemas jaunu spēku, lai tās nāk un runā, tad iesim kopā tiesāties! 2Kas ir no austrumiem to vīru saucis, kam taisnība un uzvara seko, kur vien viņš staigā? Kas nodevis tautas viņa varā, ka viņš valda pār ķēniņiem? Tie padoti viņa zobenam kā pīšļi un viņa stopam kā izpurinātas pelavas. 3Viņš tos vajā, vajā pats neskarts un neaiztikts, nepieskardamies savai tekai ar savām kājām. 4Kas to ir darījis un to veicis? Tas, kas cilvēku ciltis aicinājis esamībā no iesākuma, Es esmu Tas Kungs, kas esmu pirmais bijis un arī ar pēdējiem esmu vēl tas pats. - 5Jūras salas to redzēja un izbijās, zemes gali drebēja. Tie nāca un tuvojās. 6Cits citam palīdzēja, un ikviens sacīja savam brālim: esi stiprs! 7Kalējs drošināja sudrabkali, un, kas ar āmuru strādā, teica smagā vesera cilātājam: metinājums būs labs! - Tad viņš to pienagloja, lai tas nekustas. 8Bet tu, Israēl, Mans kalps, tu Jēkab, ko Es izredzēju, Mana mīļā Ābrahāma dzimums un atvase, 9ko Es vadīju no zemes galiem un aicināju no tālajām zemes robežām un malām un teicu: "Tu esi Mans kalps, Es tevi izredzēju un neesmu atmetis." 10Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! Neatkāpies, jo Es esmu tavs Dievs! Es tevi stiprinu, Es tev arī palīdzu, Es tevi uzturu ar Savas taisnības labo roku! 11Redzi, kaunā paliks un par apsmieklu kļūs visi, kas pret tevi iedegas naidā un dusmās; iznīks un ies bojā visi, kas meklē nesaskaņas ar tevi. 12Tu tos meklēsi, bet vairs neatradīsi, kas ar tevi bija ienaidā; tie visi iznīks, kas karoja ar tevi. 13Jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, daru stipru tavu labo roku, Es, kas tev saku: "Nebīsties, Es tev palīdzu!" 14Nebīsties, tu tārpiņ Jēkab, Israēla pulciņ! Es tev palīdzu, saka Tas Kungs, tavs pestītājs ir Israēla Svētais. 15Redzi, Es tevi daru par jauniem asiem kuļamiem rīkiem ar asām naglām; tu sakulsi un satrieksi kalnus un samalsi pakalnus par pelavām. 16Tu tos vētīsi, ka vējš tos aiznes un viesulis tos izkaisa. Bet tu priecāsies ar To Kungu un leposies ar Israēla Svēto! 17Cietēji un nabagi meklē ūdeni un neatrod, viņu mēle ir izslāpusi un iztvīkusi; Es, Tas Kungs, tos paklausīšu, Es, Israēla Dievs, tos neatstāšu. 18Es likšu upēm iztecēt no kailiem kalniem un atvēršu strautus klajumos; Es darīšu tuksnesi par ūdens ezeru un sausu zemi par ūdens avotiem. 19Es likšu augt tuksnesī ciedru kokiem, akācijām, mirtēm un eļļas kokiem. Un Es stādīšu sausā klajumā cipreses, gobas un pīnijas kopā, 20lai visi šie koki redz un atzīst, lai tie apdomā un saprot visi kopā, ka Tā Kunga roka to ir darījusi un ka Israēla Svētais to ir lēmis. 21Iesniedziet savu tiesas lietu, saka Tas Kungs, pierādiet savu taisnību, tā saka Jēkaba ķēniņš. 22Lai viņi nāk un mums rāda, kam jānotiek. Ziņojiet mums par notikušo, lai mēs to savā sirdī apdomājam un saprotam, vai stāstiet mums par nākošo, kas sagaidāms. 23Rādiet mums, kas notiks nākotnē, lai redzam, ka jūs esat dievi! Dariet labu vai ļaunu, lai mēs izbrīnā uz to raugāmies! 24Lūk, jūs neesat nekas, un viss jūsu darbs ir niecība! Jums pieslieties ir neprāts! 25Bet Es aicināju šurp kādu vīru no ziemeļiem, un viņš ir atnācis, viņš piesauc Manu Vārdu; viņš samin valdniekus, kā podnieks samin un samīca mālus. 26Kas to sludinājis no iesākuma, lai mēs to zinātu un lai mēs to zinātu jau labi vien iepriekš, tā ka mēs varētu teikt: vai viņam tiešām taisnība? - Taču nav bijis neviena, kas to būtu teicis, neviena, kas to būtu sludinājis, nav neviena starp jums, kas būtu kādu vārdu dzirdējis. 27Es kā pirmais saku Ciānai: "Redzi, te viņi ir!" Un Es sūtu Jeruzālemei prieka vēstnesi. 28Ja raugos, tad tur tomēr nav neviena, kas varētu dot atbildi, viņu starpā nav neviena, kam Es varētu jautāt un kas Man atbildētu. 29Redzi, tie visi ir niecīgi, un viņu darbs ir niecība, viņu elku tēli ir tukšs vējš!

1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts

© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965

© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965

More Info | Version Index