Search form

3. Mozus 14

1Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 2"Šie ir bauslības noteikumi tiem, kuri ir kļuvuši šķīsti no spitālības: sākot ar viņu šķīstīšanās dienu, lai ikviens no viņiem tiek novests pie priestera. 3Un priesteris lai iziet ārā aiz nometnes, un, ja priesteris redz, lūk, spitālības vaina ir uz spitālīgā miesas sadzijusi, 4tad lai priesteris dod pavēli, ka viņa šķīstīšanās vajadzībām tiek ņemti divi dzīvi par šķīstiem atzīti putni, ciedru koka gabals un karmezīna šķetināti diegi un īzaps. 5Un priesterim jādod pavēle, lai viens putns tiek nokauts māla traukā virs tekoša ūdens. 6Tad dzīvais putns ir jāņem un arī ciedru koka gabals, un šķetinātie karmezīna diegi, un īzaps, un viņam tie kopā ar dzīvo putnu ir jāiemērc virs tekošā ūdens nokautā putna asinīs. 7Un tas, kas no spitālības grib atbrīvoties, ir septiņas reizes jāapslaka, tad viņš ir kļuvis šķīsts; bet dzīvais putns ir lauka malā jāpalaiž brīvībā. 8Tad tam, kas no spitālības šķīstās, ir jāmazgā savas drēbes, un tas lai nodzen visus savus matus un mazgājas ūdenī, un tā lai viņš kļūst šķīsts; tad lai viņš iet uz nometni, bet lai viņš dzīvo ārpus savas telts vēl septiņas dienas. 9Bet septītajā dienā lai viņš vēlreiz nodzen visus savus matus, galvas matus, arī bārdu un uzacis; un itin visus savus matus lai viņš nodzen, lai mazgā savas drēbes un pats lai mazgājas ūdenī un kļūst šķīsts. 10Bet astotajā dienā lai tas ņem divus jērus, kas bez vainas, un gadu vecu avi, kas bez vainas, līdz ar trijām desmitdaļām ēfas smalku kviešu miltu par ēdamo upuri, sajauktiem ar eļļu, un vienu logu eļļas. 11Tad priesteris, kas šķīsta, lai liek tam vīram, kas šķīstās, nostāties līdz ar visām upura lietām Tā Kunga priekšā pie Saiešanas telts durvīm. 12Un priesteris lai ņem vienu jēru, un lai viņš to pieved par vainas izpirkšanas upuri līdz ar logu eļļas, un lai viņš tos šurpu turpu šūpo par līgojamo upuri Tā Kunga priekšā. 13Un tad lai viņš nokauj šo jēru tanī vietā, kurā parasti nokauj grēku upurus un dedzināmos upurus, - svētā vietā, jo kā grēku upuris, tā vainas izpirkšanas upuris pieder priesterim; tas ir augsti svēts. 14Tad lai priesteris ņem mazliet asiņu no vainas izpirkšanas upura, lai liek tās uz šķīstāmā labās auss skripstiņas un uz viņa labās rokas īkšķa un uz labās kājas lielā pirksta. 15Un lai priesteris arī ņem nedaudz eļļas no loga un lej to savā kreisajā saujā. 16Un priesteris lai mērc savas labās rokas pirkstu kreisās saujas eļļā un šo eļļu slaka septiņas reizes Tā Kunga priekšā. 17Bet no atlikušās eļļas, kas viņa saujā, lai priesteris ziež uz šķīstāmā labās auss skripstiņas un uz viņa labās rokas īkšķa un uz labās kājas lielā pirksta virs vainas izpirkšanas upura asinīm. 18Bet pārpalikušo eļļu, kas ir priestera saujā, lai viņš izziež pār šķīstāmā galvu; tā lai priesteris izdara salīdzināšanu viņa labad Tā Kunga priekšā. 19Un priesteris lai arī sagatavo grēku upuri, viņš lai izdara salīdzināšanu tā labad, kas šķīstās no savas nešķīstības; vēlāk viņš lai nokauj dedzināmā upura dzīvnieku. 20Un priesteris lai upurē uz altāra dedzināmo un ēdamo upuri, viņš lai izdara salīdzināšanu viņa labad, tad tas ir šķīsts. 21Bet, ja viņš ir nabags un viņa rocība ir maza, tad lai viņš ņem jēru par vainas izpirkšanas upuri, par līgojamo upuri, lai viņa labad izdarītu salīdzināšanu, un vienu desmito daļu ēfas smalku kviešu miltu, kas iejaukti eļļā, par ēdamo upuri un vienu logu eļļas 22un divas ūbeles vai arī divus jaunus baložus, kurus tas ar savu rocību var iegūt; viens no tiem lai ir par grēku upuri, bet otrs par dedzināmo upuri. 23Un astotajā dienā, kurā tam jātop šķīstītam, lai viņš tos pienes priesterim pie Saiešanas telts durvīm Tā Kunga priekšā. 24Un priesteris lai ņem vainas izpirkšanas upura jēru un logu eļļas, un viņš lai tos šūpo šurpu turpu kā līgojamo upuri Tā Kunga priekšā. 25Un tad lai viņš nokauj vainas izpirkšanas upura jēru; tad lai priesteris ņem mazliet asiņu no vainas izpirkšanas upura jēra un tās uzliek uz šķīstāmā labās auss skripstiņas un uz viņa labās rokas īkšķa, un uz viņa labās kājas lielā pirksta. 26Bet no eļļas priesteris kādu daļu lai lej savā kreisajā saujā. 27Un priesteris lai slaka eļļu, kas viņa kreisajā saujā, ar savas labās rokas pirkstu septiņas reizes Tā Kunga priekšā. 28Un kādu daļu eļļas, kas viņa kreisajā saujā, lai priesteris ziež uz šķīstāmā labās auss skripstiņas un uz viņa labās rokas īkšķa un viņa labās kājas lielā pirksta - uz vainas izpirkšanas upura asiņu vietas. 29Bet atlikušo eļļu, kas ir priestera kreisajā saujā, lai viņš izziež pār šķīstāmā galvu, lai izdarītu salīdzināšanu viņa labad Tā Kunga priekšā. 30Pēc tam priesteris lai sagatavo upurēšanai vienu ūbeli vai vienu no jauniem baložiem, kas bija pieejami viņa rocībai. 31Ja viņa rocībai bija sasniedzami abi, tad vienu par grēku upuri un otru par dedzināmo upuri līdz ar ēdamo upuri. Tā lai priesteris izdara salīdzināšanu šķīstāmā labad Tā Kunga priekšā." 32Šie ir bauslības noteikumi par spitālīgo, kam nav iespējams ar savu rocību izpildīt, kas viņa šķīstīšanas labā tiek prasīts. 33Un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu: 34"Kad jūs būsit iegājuši Kānaāna zemē, ko Es gribu jums dot par īpašumu, un kādā no jūsu zemes mājām Es sūtīšu spitālības sērgu, 35tad tas, kas tanī mājā dzīvo, lai iet un paziņo priesterim, ka tāda slimība ir parādījusies viņa namā. 36Un priesteris lai dod rīkojumu, ka, pirms priesteris atnāk, lai vainu apskatītu, tiem nams ir jāuzpoš, lai neviens netop nešķīsts, kas tanī namā, tikai pēc tam lai nāk priesteris un aprauga namu. 37Un, kad viņš apskatot redz, ka, lūk, slimības pazīmes ir atrodamas iedobumos nama sienās kā iedzelteni, zaļgani vai arī iesarkani plankumi un tie guļ dziļāk, salīdzinot ar pārējo sienu, 38tad lai priesteris nāk no nama ārā un lai aizslēdz nama durvis uz septiņām dienām. 39Un septītajā dienā lai priesteris atkal atnāk tanī namā apraudzīt, un redzi, ja slimība nama sienās ir tālāk izpletusies, 40tad lai priesteris dod rīkojumu, ka viņiem ir jāizlauž akmeņi, kuros ir slimības pazīmes, un lai viņi tos izmet ārā ārpus pilsētas nešķīstā vietā. 41Bet pašu namu lai iekšpusē visapkārt nokasa, bet atkritumus, ko tie ir nokasījuši, lai viņi izber ārpus pilsētas nešķīstā vietā. 42Un lai viņi ņem citus akmeņus un liek tos izņemto akmeņu vietā un citus mālus lai liek nokasītā apmetuma vietā. 43Bet, ja pēc tam slimība atgriežas un tālāk izplešas namā, kad akmeņi tikuši izlauzti un nams bija nokasīts un no jauna apmests, 44tad lai nāk priesteris un skatās, un, ja slimība namā ir tālāk izpletusies, tad tajā namā ir posta nesēja spitālība; nams ir nešķīsts. 45Un namu lai noplēš ar visiem tā akmeņiem, kokiem un apmetumu, un viņi lai izved visu to ārpus pilsētas nešķīstā vietā. 46Un ikviens, kas tādā namā ir iegājis, kas bijis aizslēgts, tas ir nešķīsts līdz vakaram. 47Bet, kas tādā namā dus, tas lai mazgā savas drēbes, un, kas tādā namā ēd, tas lai mazgā savas drēbes. 48Tad priesteris atkal nāk tādā namā un lūko, un, ja slimība tanī namā nav izpletusies pēc apmešanas, tad lai priesteris pasludina namu par šķīstu, jo vaina ir sadzijusi. 49Un tad viņš kā grēku upuri lai ņem divus putnus, ciedru koku un karmezīna šķetinātos diegus un īzapu. 50Un vienu putnu lai viņš nokauj kādā māla traukā virs tekoša ūdens. 51Un tad viņš lai ņem ciedru koku, īzapu un karmezīna šķetinātos diegus un vēl dzīvo putnu, un tos viņš lai iemērc virs tekošā ūdens nokautā putna asinīs un ar tiem slacina namu septiņas reizes. 52Un tā viņš to namu lai šķīsta ar putna asinīm, ar tekošu ūdeni, ar dzīvo putnu, ar ciedru koku, ar īzapu, ar karmezīna šķetinātiem diegiem. 53Un dzīvo putnu lai viņš palaiž brīvībā lauka malā ārpus pilsētas; tā viņš lai izdara salīdzināšanu nama labad; un tas taps šķīsts." 54Tie ir bauslības noteikumi par spitālību un tās izsitumiem, 55gan par drēbju, gan par namu spitālību, 56gan par uztūkumiem, gan par izsitumiem, gan par pūtēm; 57par mācību, kad kas ir nešķīsts un kad kas ir šķīsts; šie ir bauslības noteikumi par spitālību.

1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts

© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965

© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965

More Info | Version Index