Search form

3. Mozus 22

1Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 2"Saki Āronam un viņa dēliem, ka tiem būs sargāties no Israēla bērnu svētām dāvanām, ko tie Man svētī, ka tie nesagāna Manu svēto Vārdu,- Es esmu Tas Kungs. 3Saki tiem: ikviens no jūsu pēcnācējiem uz paaudžu paaudzēm, kas ko no sava pieliek pie tām svētām dāvanām, ko Israēla bērni atnes kā svētu upuri Tam Kungam, lai ar to kļūtu svēts, tomēr būdams nešķīsts, tad tāds cilvēks ir izdeldējams no Mana vaiga,- Es esmu Tas Kungs! 4Ikviens no Ārona cilts, kam ir spitālība vai dzimumorgānu slimība,- tas lai neēd no svētā upura, līdz kamēr viņš kļūst šķīsts. Kas ko aizskar, kas ar mironi palicis nešķīsts, vai tādu, kam guļot notek sēkla, 5vai ja kāds aizskāris kādu rāpuli un tāpēc kļuvis nešķīsts, vai arī kādu cilvēku, no kā tas pats kļuvis nešķīsts ar kaut kādu nešķīstību, kas viņam ir, 6tad tas, kas aizskāris ko tādu, ir kļuvis nešķīsts līdz vakaram, un viņš nedrīkst nekā ēst no svētām dāvanām, iekāms viņš nav mazgājis savu miesu ūdenī. 7Pēc saules rieta tanī laikā viņš ir atkal kļuvis šķīsts, un pēc tam viņš var ēst no svētām dāvanām, jo tā ir viņa barība. 8Maitu vai saplosītu gaļu lai tas neēd, jo ar to viņš kļūst nešķīsts,- Es esmu Tas Kungs! 9Tāpēc lai tie tur Manus noteikumus, lai neuzkrautu sev grēku un tā dēļ nemirtu, jo viņi ar tiem sagandējas,- Es esmu Tas Kungs, kas tos dara svētus! 10Nevienam svešiniekam nebūs ēst no svētītā: nedz piedzīvotājam pie priestera, nedz arī algādzim nebūs ēst no svētītā. 11Bet, ja priesteris ir par savu naudu nopircis kādu vergu, tam būs no tā ēst; tāpat arī viņa namā dzimušais vergs, tie visi lai ēd no viņa maizes. 12Bet, ja priestera meita iziet pie sveša vīra, tad viņai nebūs ēst no svētā cilājamā upura. 13Bet, ja priestera meita kļuvusi atraitne vai tikusi atstādināta un viņai nav pēcnācēju un tā atgriežas atpakaļ sava tēva namā, tad viņa drīkst kā savā jaunības laikā ēst sava tēva maizi, bet nevienam svešiniekam to nebūs ēst. 14Un, ja kas nezinādams ēdīs no svētītā, tam pie tā jāpieliek piektā daļa un jāatdod priesterim kopā ar svētīto. 15Un priesteriem nebūs sagandēt Israēla bērnu svētās dāvanas, ko tie devuši Tam Kungam kā cilājamo upuri, 16ka viņi sev neuzliek noziegumu un apgrēcību, ēzdami savas svētās dāvanas, jo Es esmu Tas Kungs, kas viņus dara svētus." 17Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 18"Runā uz Āronu un viņa dēliem un uz visiem Israēla bērniem, un saki viņiem: ja kas no Israēla nama un no svešiniekiem, kas piedzīvo Israēlā, gribētu pienest savu upuri, vai nu izpildot kādu no saviem solījumiem, vai arī darot to labprātīgi, lai to pienestu Tam Kungam kā dedzināmo upuri, 19kāds Viņam labi patiktu, tas lai ņem vīriešu kārtas dzīvnieku no vēršiem, no avīm vai no kazām, kas bez vainas. 20Bet dzīvnieku, kam kāda vaina, to jūs nedrīkstat nest, jo tas nebūs patīkams. 21Un, ja kas Tam Kungam grib ziedot pateicības upuri, vai nu izpildot sevišķu solījumu, vai darot to labprātīgi, un ņem to no liellopiem vai no sīklopiem, tad tas lai būtu bez vainas, ka tas būtu patīkams; tas lai būtu bez vainas. 22Ja tas ir akls vai ar salauztiem locekļiem, vai sakropļots, vai ar strutu pilniem augoņiem, vai aplipis ar kraupi, vai ar ļaunām ēdēm, tad tādus dzīvniekus jums nebūs pienest Tam Kungam upurēt, un no tiem jums nebūs Tam Kungam likt uz altāra uguns upuri. 23Bet vērsi vai avi, kam visai gari vai visai īsi locekļi, tādu jūs varat sataisīt par labprātības upuri, bet tāds nebūs patīkams kā solījuma upuris. 24Bet dzīvnieku, kam pauti saspiesti vai sadauzīti, vai nogriezti, vai kas ir rāmīts, jums nebūs pienest un upurēt Tam Kungam; tādas lietas jūs savā zemē nedariet. 25Arī no svešinieka rokas jums nekā nebūs atnest no visādiem tādiem dzīvniekiem un tos upurēt savam Dievam par barību, jo tādiem ir rāmīšanas pazīmes, tiem ir vaina, un tie nebūs patīkami kā dāvana no jums." 26Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 27"Kad vērsis vai avs, vai kazlēns piedzimst un ja tie ir palikuši septiņas dienas pie mātes, tad tādi atšķirti astotajā dienā vai vēlāk būs patīkami kā uguns upuri Tam Kungam. 28Liellopu vai avi līdz ar tā augli jums nebūs nokaut vienā un tanī pašā dienā. 29Un, kad jūs upurējat kaujamo pateicības upuri Tam Kungam, tad upurējiet to tā, ka tas būtu patīkams dāvinājums no jums. 30Tanī pašā dienā tas ir apēdams, neatliciniet neko līdz rītam,- Es esmu Tas Kungs! 31Turiet Manus baušļus un pildiet tos,- Es esmu Tas Kungs! 32Un nepulgojiet Manu svēto Vārdu, bet gādājiet, ka Es tieku turēts svēts Israēla bērnu vidū,- Es esmu Tas Kungs, kas dara jūs svētus, 33Tas, kas jūs izveda no Ēģiptes zemes, lai jūs piederētu vienīgi Dievam,- Es esmu Tas Kungs!"

1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts

© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965

© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965

More Info | Version Index