Search form

Mateja 14

1Tanī laikā zemes ceturtās daļas valdnieks Hērods dzirdēja par Jēzu 2un sacīja saviem kalpiem: "Šis ir Jānis Kristītājs, viņš ir augšāmcēlies no miroņiem, tādēļ viņš spēj tos brīnumus darīt." 3Jo Hērods bija Jāni saņēmis, viņu sējis un ielicis cietumā Hērodijas, sava brāļa Filipa sievas, dēļ, 4jo Jānis sacīja viņam: "Tas tev nepieklājas, ka viņa ir pie tevis." 5Un viņš to gribēja nokaut, tik baidījās no ļaudīm, jo tie viņu turēja par pravieti. 6Kad Hērodam bija dzimšanas diena, Hērodijas meita dejoja viņu priekšā, un tā Hērodam patika. 7Tāpēc tas zvērēdams viņai solīja, viņš došot visu, ko tā lūgšot. 8Un viņa, savas mātes pamācīta, sacīja: "Dod man šeit bļodā Jāņa Kristītāja galvu." 9Tad ķēniņš noskuma; bet zvēresta un viesu dēļ, kas līdz ar viņu pie galda sēdēja, viņš pavēlēja to dot. 10Un viņš sūtīja uz cietumu un lika Jānim nocirst galvu. 11Un viņa galvu atnesa bļodā un deva meitenei; un tā to nesa savai mātei. 12Un viņa mācekļi atnāca, paņēma viņa miesas un apglabāja to; tad tie aizgāja un pasludināja to Jēzum. 13Un Jēzus, to dzirdēdams, aizbrauca laivā no turienes uz kādu attālu tukšu vietu, un ļaudis, to izdzirduši, gāja kājām no pilsētām Viņam pakaļ. 14Un Jēzus izgājis redzēja daudz ļaužu, un Viņam sirds iežēlojās par tiem, un Viņš dziedināja viņu neveselos. 15Bet, kad vakars metās, Viņa mācekļi piegāja pie Viņa un sacīja: "Šī vieta ir tuksnesis, un laiks jau vēls; atlaid ļaudis, lai tie aiziet miestos un pērk sev ko ēšanai." 16Bet Jēzus tiem sacīja: "Tiem nav jāiet projām; dodiet jūs tiem ēst!" 17Bet tie Viņam sacīja: "Mums šeit nav nekā vairāk kā piecas maizes un divi zivis." 18Un Viņš sacīja: "Nesiet Man tās šurp!" 19Un ļaudīm Viņš pavēlēja nosēsties zālē, ņēma tās piecas maizes un divi zivis, pacēla Savas acis uz debesīm, pateicās, pārlauza un deva tās maizes mācekļiem un mācekļi ļaudīm. 20Un visi ēda un paēda un salasīja no atlikušām druskām pilnus divpadsmit grozus. 21Un to, kas ēduši, bija ap pieci tūkstoši, neskaitot sievas un bērnus. 22Un Jēzus tūdaļ lika Saviem mācekļiem kāpt laivā un pārcelties uz otru malu, tiekāms Viņš atlaidīs ļaudis. 23Un, ļaudis atlaidis, Viņš savrup uzkāpa kalnā Dievu lūgt. Un, kad vakars metās, Viņš tur palika viens pats. 24Bet laiva bija jau jūras vidū; viļņi to mētāja, jo pūta pretvējš. 25Bet gaiļos Jēzus nāca pie tiem, pa jūras virsu staigādams. 26Un, kad mācekļi Viņu redzēja pa jūras virsu staigājam, tie izbijās un sacīja: "Tas ir spoks." Un tie brēca aiz bailēm. 27Bet Jēzus tūdaļ tos uzrunāja un sacīja: "Turiet drošu prātu, Es tas esmu! Nebīstieties!" 28Un Pēteris Viņam atbildēja un sacīja: "Kungs, ja Tu tas esi, tad liec man nākt pie Tevis pa ūdens virsu." 29Un Viņš sacīja: "Nāc!" Un Pēteris izkāpa no laivas, gāja pa ūdens virsu un nāca pie Jēzus. 30Bet, lielu vētru redzēdams, viņš izbijās un sāka grimt, viņš brēca un sacīja: "Kungs, palīdzi man!" 31Un, tūdaļ roku izstiepis, Jēzus viņu satvēra un viņam sacīja: "Mazticīgais, kādēļ tu šaubījies?" 32Un, kad tie iekāpa laivā, vējš nostājās. 33Un tie, kas bija laivā, metās Viņa priekšā ceļos un sacīja: "Patiesi Tu esi Dieva Dēls." 34Un viņi pārcēlās uz otru malu un nāca Ģenecaretes zemē. 35Un, kad turienes ļaudis Viņu pazina, tie izsūtīja ziņu pa visu apgabalu, un tie atnesa pie Viņa visus neveselos 36un Viņu lūdza, ka tie drīkstētu tikai aizskart Viņa drēbju vīli; un, kas to aizskāra, kļuva vesels.

1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts

© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965

© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965

More Info | Version Index