Search form

Nahuma 3

1Bēdas tai asinskārai pilsētai, kas ir pārpildīta ar meliem un varasdarbiem un kas savu laupīšanas paradumu nespēj atmest! 2Klau, pātagas švīkst, riteņi aizdārd, zirgi joņo, un rati rīb! 3Atauļo jātnieki ar spīdīgiem zobeniem un mirdzošiem šķēpiem. Aiz viņiem paliek daudz nogalināto, veselas līķu kaudzes; galu dabūjušiem nav skaita, un bieži gājējiem jāklūp pār savu piederīgo līķiem. 4Tas viss skaistās un pievilcīgās netikles daudzo netiklību dēļ; ar savām buršanas spēju pilnām mīlas mākām viņa padarījusi par vergiem svešas tautas un ar savām valdzināšanas spējām pakļāvusi sev veselas ciltis. 5"Redzi, Es tagad tuvošos tev," saka Tas Kungs Cebaots, "Es atsegšu tevi, pārmetot tava tērpa apakšmalu tev pār galvu. Es parādīšu tautām tavu kailumu un svešām ķēniņa valstīm tavu kaunu. 6Es likšu tevi apmētāt ar nešķīstiem gānekļiem, tie liks tevi kaunā un tevi padarīs par biedēkli, 7tā ka visi, kas tevi redzētu, lai bēgtu no tevis un teiktu: Ninive ir izpostīta, kam lai tās būtu žēl? - Un kur lai Es sameklēju tev iepriecinātājus?" 8Vai tev pašai šķiet, ka tu esi labāka par No Amonu, kas atradās Nīlas krāču abās krastmalās, kurai visapkārt bija ūdeņi, pilsētu, kuras aizsargmūri bija Nīlas apskaloti un kuras cietoksnis bija jūra? 9Etiopieši bija tās sauszemes stiprums un bezgalīgais daudzums ēģiptiešu; Putas un Lībijas iedzīvotāji bija vienmēr tās palīgi cīņās. 10Tomēr arī viņai bija jāaiziet trimdā un kājām jādodas gūstā; viņu bērni palika guļam sašķaidītiem galvaskausiem visu ielu stūros; par dižciltīgajiem meta kauliņus un visus pilsētas varenos iekala dzelžos un saslēdza važās. 11Arī tev, Ninive, tagad jākļūst dzērumā noreibušai, apmulsušai, pat nepazīstamai! Un, kaut tu arī būtu spēcīga jaunava, tev tomēr būs jāpaslēpjas un jāmeklē glābiņš no sava ienaidnieka. 12Visi tavi cietokšņi ir kā vīģes koki ar pirmajiem augļiem, kas, ja kokus pakrata, krīt mutē tiem, kas tos grib ēst. 13Redzi, tavi kareivji ir kā sievas jūsu vidū. Tavas zemes vārtus viņi vērtin ver vaļā ienaidnieka priekšā, kad uguns ir aprijusi tavu vārtu dzelzs aizšaujamos. 14Apgādājies ar ūdeni aplenkuma laikam, nostiprini savus nocietinājumus! Roc mālu zemi, samīci mālus ar savām kājām un darini izturīgus ķieģeļus! 15Bet uguns tevi tomēr aprīs un zobens iznīcinās; tā aprīs tevi kā siseņu cirmeņus, kaut arī tevis jau būtu tik daudz kā šo cirmeņu, tik daudz kā šo siseņu. 16Tirgotāju tev vairāk kā zvaigžņu pie debesīm, bet viņiem kā jauniem siseņiem būs jāizslīd no savu priekškāju apvalka un jāaizlido! 17Tavu augstāko pārvaldnieku tev arī ir tik daudz kā siseņu, rakstvežu ir kā lidojošu kukaiņu bari, kas aukstās dienās sametas uz žogiem, bet, kad atspīd saule, tie paceļas gaisā, un neviens nezina, kur tie paliek. 18Tavi gani un vadoņi ir iesnaudušies, ak, Asīrijas ķēniņ! Tavi dižciltīgie ir nogūlušies mierā, tavi karavīri ir izklīduši pa kalniem, un nav neviena, kas tos savāktu vairs vienkopus! 19Tavai vainai nav dziedināšanas, sitiens, kas tevi ķēris, ir nāvīgs! Visi, kas tādas lietas par tevi dzirdēs, plaukšķinās aiz prieka rokas par tevi, jo kuru gan nav vajājusi bez mitēšanās tava ļaunprātība!

1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts

© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965

© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965

More Info | Version Index