Search form

4. Mozus 15

1Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 2"Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs nonāksit tanī zemē, ko Es jums gribu dot, lai jūs tur dzīvotu, 3un jūs pienesīsit upuri Tam Kungam, vai nu dedzināmo, vai kaujamo upuri, lai izpildītu kādu solījumu, vai nu atnesot to labprātīgi, vai arī noteiktā svētku laikā - no liellopiem vai no sīklopiem - upuri, kas sagatavots Tam Kungam par patīkamu smaržu, 4tad tam, kas savu upuri pienes Tam Kungam, būs upurēt par ēdamo upuri vienu desmito daļu ēfas smalku kviešu miltu, kas sajaukti ar ceturtdaļu hina eļļas, 5un arī ceturtdaļu hina vīna slakāmam upurim, kas sagatavots vai nu dedzināmam, vai kaujamam upurim pie ikviena upurējamā jēra. 6Vai kad tiek upurēts auns, tad tev būs sagatavot ēdamo upuri no divām desmitdaļām ēfas smalku kviešu miltu, kas sajaukti ar trešdaļu hina eļļas. 7Un vīnu dzeramam upurim, trešo daļu hina, būs tev upurēt par patīkamu smaržu Tam Kungam. 8Bet, ja tu gribi sagatavot jaunu vērsi dedzināmam upurim vai kaujamam upurim, lai pildītu kādu solījumu, vai arī kā pateicības upuri Tam Kungam, 9tad pienes klāt pie jaunā vērša arī ēdamo upuri no trijām desmitdaļām ēfas smalku kviešu miltu, kas sajaukti ar pushinu eļļas, 10un upurē pushinu vīna kā dzeramo upuri kopā ar uguns upuri par patīkamu smaržu Tam Kungam. 11Tā ir jādara ar ikvienu vērsi vai ikvienu aunu, tāpat arī ar ikvienu jēru vai kazlēnu. 12Cik lielu skaitu jūs sagatavojat, tā dariet ar ikvienu, atbilstoši to skaitam. 13Ikvienam iedzimtajam būs tā darīt, ja tas vēlas pienest uguns upuri par patīkamu smaržu Tam Kungam. 14Bet, ja kāds svešinieks piemīt jūsu vidū vai kāds dzīvo kopā ar jūsu pēcnācējiem un ja tas grib nest uguns upuri par patīkamu smaržu Tam Kungam, tad lai viņš to sagatavo tāpat, kā jūs to darāt. 15Visai draudzei ir vienāds likums, kā jums pašiem, tā arī svešiniekam, kas piemīt jūsu vidū; tas lai ir mūžīgs likums jūsu cilšu ciltīm: tādi paši, kādi jūs esat, ir arī svešinieki Tā Kunga priekšā. 16Vienāda bauslība un vienāda tiesa lai ir jums un arī svešiniekam, kas pie jums piedzīvo." 17Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 18"Saki Israēla bērniem, tiem teikdams: kad jūs nonāksit tai zemē, uz kurieni Es jūs vedīšu, 19un kad jūs ēdīsit tās zemes maizi, jums jāziedo Tam Kungam cilājamais upuris. 20Savu skrotēto miltu pirmo cepumu nolieciet par cilājamo upuri, it kā jūs to dotu no klonā izkultiem graudiem, tā jums būs to upurēt. 21No saviem skrotēto miltu pirmajiem dodiet Tam Kungam cilājamo upuri uz cilšu ciltīm. 22Bet, ja jūs netīši grēkosit un nepildīsit visus šos baušļus, ko Tas Kungs devis Mozum, 23itin visu, ko Tas Kungs caur Mozu ir pavēlējis no tās dienas, kad Tas Kungs to pavēlējis, un tālāk līdz jūsu pēcnācēju ciltīm, 24tad, ja tas ir noticis netīši, draudzei nezinot, tad lai visa draudze upurē jaunu vērsi kā dedzināmo upuri par patīkamu smaržu Tam Kungam kopā ar ēdamo upuri un dzeramo upuri, kā pienākas, un lai dod āzi grēku upurim. 25Un priesteris lai salīdzina visu Israēla bērnu draudzi, tad viņiem tiks piedots, jo bija netīši grēkots. Tāpēc lai tie nes savu upuri, tas ir, uguns upuri Tam Kungam un savu grēku upuri Tā Kunga priekšā savu netīši izdarīto grēku dēļ. 26Tad visai Israēla bērnu draudzei un arī svešiniekam, kas jūsu vidū piemājo, tiks piedots, tāpēc ka visai tautai tas grēks noticis netīši. 27Un, ja tikai viena vienīga dvēsele ir netīši apgrēkojusies, tad lai tā pieved gadu vecu kazu grēku upurim. 28Un priesteris lai izdara salīdzināšanu šīs dzīvās dvēseles labad, kas izdarījusi netīšu grēku Tā Kunga priekšā; tas lai to salīdzina, tad lai viņai tiek piedots. 29Ikvienam, kas ir piedzimis kā Israēla bērns, un tam svešiniekam, kas jūsu starpā dzīvo, lai ir vienādi bauslības noteikumi, ja kāds netīši apgrēkojas. 30Bet tai dvēselei, kas to dara ar paceltu roku, vai tas ir jūsu vidū dzimušais vai svešinieks, tāds ir zaimotājs Tā Kunga priekšā,- un tai dvēselei ir jātop izdeldētai no savas tautas, 31jo tā ir nicinājusi Tā Kunga vārdu un pulgojusi Viņa bauslību; ar izdeldēšanu tā dvēsele lai pavisam top izdeldēta, un viņas noziegums paliek uz tās!" 32Kad Israēla bērni bija tuksnesī, tad viņi sastapa kādu vīru sabata dienā lasām malku. 33Un tie, kas viņu atrada malku lasām, to atveda pie Mozus un Ārona un pie visas draudzes 34un to apcietināja, jo nebija īpaši pateikts, kas ar tādu jādara. 35Tad Tas Kungs sacīja Mozum: "Mirtin ir šim vīram jāmirst, lai visa draudze to nomētā ar akmeņiem ārpus nometnes!" 36Tad visa draudze viņu izveda ārā aiz nometnes un nomētāja ar akmeņiem, ka tas nomira, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis. 37Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 38"Runā uz Israēla bērniem un saki tiem, lai tie sev taisa pušķus drēbju stūros uz cilšu ciltīm un lai pieliek pie pušķu stūriem zilu auklu. 39Un tos pušķus jums būs tādēļ nest, lai jūs, tos redzēdami, pieminētu visus Tā Kunga baušļus un tos pildītu un jūs nestaigātu sava paša sirdsprāta vadīti un nesekotu savu pašu acīm, kas netikli iekāro cita lietas, 40lai jūs pieminētu un pildītu visus Manus baušļus un jūs būtu svēti savam Dievam: 41Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes, lai Es jums būtu par Dievu,- Es, Tas Kungs, jūsu Dievs!"

1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts

© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965

© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965

More Info | Version Index