Search form

4. Mozus 22

1Tad Israēla bērni devās ceļā un apmetās Moāba līdzenumā, viņpus Jordānai, iepretim Jērikai. 2Kad nu Balaks, Cipora dēls, visu to redzēja, ko Israēls bija amoriešiem nodarījis, 3tad moābieši varen izbijās no tās tautas, jo to bija daudz, un moābiešiem bija bailes no Israēla bērniem. 4Tāpēc Moābs runāja ar midiāniešu vecajiem: "Nu šie, tur sapulcējušies, gan notīrīs tīru visu mūsu apkārtni itin kā vērsis, kas aprij lauka zāli!" Bet Balaks, Cipora dēls, bija tanī laikā Moāba ķēniņš. 5Un tas sūtīja vēstnešus pie Bileāma, Beora dēla, uz Petoru pie lielās upes viņa tautas bērnu zemē, lai viņu aicinātu, un sacīja: "Redzi, tur ir tauta, kas iznākusi no Ēģiptes; redzi, tie apklāj zemes virsu un ir apmetušies pret mani. 6Un tagad, lūdzams, nāc un nolādi man šo tautu, jo tā ir stiprāka nekā es, tad varbūt es varētu tos pieveikt un izdzīt no zemes; jo es zinu, ka tas, ko tu svētī, ir svētīts un, ko tu nolādi, ir nolādēts." 7Tad moābiešu vecaji un midiāniešu vecaji gāja, un zīlnieku alga jau tiem bija rokā, un tie nogāja pie Bileāma un sacīja viņam Balaka vārdus. 8Tad tas viņiem sacīja: "Palieciet šeit pa nakti, tad es jums došu līdzi vēsti, ko Tas Kungs man iedos." Un moābiešu vadoņi palika pie Bileāma. 9Un Dievs nāca pie Bileāma un tam jautāja: "Kas tie tādi par vīriem tur pie tevis?" 10Un Bileāms atbildēja Dievam: "Balaks, Cipora dēls, moābiešu ķēniņš, ir tos pie manis sūtījis un caur viņiem liek man sacīt: 11redzi, tauta ir iznākusi no Ēģiptes un apklāj visu zemes virsu. Tagad nāc, nolādi tos manis labad, varbūt tad es spēšu pret tiem karot un tos izdzīt." 12Tad Dievs sacīja Bileāmam: "Tev nebūs iet kopā ar viņiem, un tev nebūs nolādēt šo tautu, jo tā ir svētīta!" 13Un no rīta Bileāms agri piecēlās un sacīja Balaka vadoņiem: "Eita atpakaļ uz savu zemi, jo Tas Kungs man ir aizliedzis un neļauj iet ar jums." 14Tad cēlās moābiešu vadoņi un nāca pie Balaka un tam pavēstīja: "Bileāms ir atsacījies nākt mums līdzi." 15Tad Balaks mēģināja vēl vienu reizi un nosūtīja daudz vairāk un cienījamākus vadoņus nekā tos. 16Un tie nāca pie Bileāma un sacīja: "Tā saka Balaks, Cipora dēls: lūdzams, neliedzies nākt pie manis! 17Jo es tevi godināt godināšu, un visu, ko tu man teiksi, to es izdarīšu; bet, lūdzams, nāc un nolādi man šo tautu!" 18Tad Bileāms atbildēja un sacīja Balaka kalpiem: "Kaut vai Balaks man dotu savu namu pilnu piebērtu ar zeltu un sudrabu, tad tomēr es nevarētu pārkāpt Tā Kunga, sava Dieva, pavēli, darot vai nu mazas, vai arī lielas lietas. 19Un tad nu palieciet arī šo nakti pie manis, tad es redzēšu, ko Tas Kungs man tālāk teiks." 20Tad Dievs nāca pie Bileāma nakts laikā un tam sacīja: "Ja tie vīri ir nākuši tevi aicināt, tad celies un ej ar viņiem, bet tikai to vārdu, ko Es tev teikšu, to pildi." 21Tad Bileāms piecēlās agri no rīta un apsegloja savu ēzeļu māti un devās līdzi moābiešu vadoņiem. 22Bet Dieva dusmas pret to iedegās, tāpēc ka tas gāja, un Tā Kunga eņģelis nostājās viņam ceļā, lai būtu viņam par naidīgu pretinieku; un viņš jāja uz savas ēzeļu mātes, un divi tā puiši bija viņam līdzi. 23Un ēzeļu māte ieraudzīja Tā Kunga eņģeli uz ceļa stāvam ar atvēztu zobenu rokā, un ēzeļu māte nogriezās no ceļa un gāja pa lauku; tad Bileāms sita ēzeļu māti, lai to uzgrieztu uz ceļa. 24Bet Tā Kunga eņģelis nostājās ceļa šaurumā starp vīna dārziem, kur abās pusēs bija mūris. 25Kad nu ēzeļu māte ieraudzīja Tā Kunga eņģeli, tad viņa spiedās gar mūri un saspieda pie mūra Bileāmam kāju, tāpēc viņš to atkal sita. 26Un Tā Kunga eņģelis virzījās joprojām uz priekšu un nostājās kādā šaurā spraugā, kur nebija vietas, lai atkāptos nedz pa labi, nedz pa kreisi. 27Un, kad ēzeļu māte ieraudzīja Tā Kunga eņģeli stāvam, tad viņa pakrita ceļos zem Bileāma. Un Bileāms saskaitās un sita ēzeļu māti ar rīksti. 28Un tad Tas Kungs atvēra ēzeļu mātes muti, un tā sacīja Bileāmam: "Ko es esmu tev darījusi, ka tu mani esi trīs reizes sitis?" 29Un Bileāms sacīja ēzeļu mātei: "Tāpēc ka tu mani esi kaitinājusi! Ja man būtu bijis zobens rokā, es tevi nokautu!" 30Tad ēzeļu māte sacīja Bileāmam: "Vai es neesmu tava ēzeļu māte, uz kuras tu esi jājis savu laiciņu līdz šai dienai? Vai tas ir bijis mans ieradums tev tā darīt?" Viņš teica: "Nē." 31Tad Tas Kungs atvēra Bileāmam acis, un viņš ieraudzīja Tā Kunga eņģeli stāvam uz ceļa ar atvēztu zobenu rokā. Un viņš palocījās un nometās uz sava vaiga. 32Un Tā Kunga eņģelis viņam sacīja: "Kāpēc tu savu ēzeļu māti esi tā trīs reizes sitis? Redzi, es tev nostājos par pretinieku, lai tevi atturētu, jo tavs ceļš ir ļauns un pret manu gribu. 33Bet pat ēzeļu māte mani bija ieraudzījusi, un tā trīs reizes ir šeit no manis nost virzījusies, un, ja viņa nebūtu varējusi nost novirzīties, tad es tiešām tevi būtu nositis un viņu būtu atstājis dzīvu." 34Tad Bileāms sacīja Tā Kunga eņģelim: "Es esmu grēkojis, jo es nezināju, ka tu esi pret mani nostājies uz ceļa, bet, ja tas tavās acīs ir nepatīkami, tad es griezīšos atpakaļ!" 35Tad Tā Kunga eņģelis sacīja Bileāmam: "Ej līdzi tiem vīriem, tikai runā to, ko es tev teikšu." Un Bileāms gāja Balaka vadoņiem līdzi. 36Kad Balaks dzirdēja, ka Bileāms nāk, tad tas izgāja viņam pretim uz Moāba pilsētu pie Arnonas robežām pašā robežu stūrī. 37Un Balaks sacīja Bileāmam: "Vai gan es neesmu sūtīdams sūtījis vīrus pie tevis, lai tevi aicinātu? Kāpēc tu tūdaļ nenāci pie manis? Vai tad es patiesi neprastu tevi godināt?" 38Un Bileāms sacīja Balakam: "Redzi, es esmu pie tevis atnācis, bet vai es kaut ko varu runāt, kā vien tos vārdus, ko Tas Kungs liks manā mutē? To es tikai runāšu." 39Un Bileāms gāja kopā ar Balaku, un tie nonāca Kirjat-Hucotā. 40Un Balaks upurēja kaujamam upurim liellopus un sīklopus, un tas sūtīja arī Bileāmam un vadoņiem, kas bija pie viņa. 41Un nākamā rītā Balaks ņēma Bileāmu un uzveda viņu Baala augstienēs un no turienes tam rādīja nometnes vienu galu.

1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts

© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965

© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965

More Info | Version Index