Search form

Salamana Pamācības 1

1Salamana, Israēla ķēniņa, Dāvida dēla, pamācības 2piesavināties dzīves ziņu, iekšēju stāju un prātu, 3mācīties gudrību, tiesu, taisnību un vienkāršas sirds skaidrību, 4lai neprašas kļūtu pratēji un jaunieši prātīgi un apdomīgi. 5Kas ir gudrs un zinīgs, tas klausās un labojas, un, kas ir prātīgs, tas ļaujas sev ko sacīt, 6lai viņš šīs pamācības un to īsto izpratni uztvertu pareizi, tāpat arī zinīgo vīru mācības un viņu paraugus. 7Bijība Tā Kunga priekšā ir atziņas sākums. Ģeķi nonievā gudrību un pamācību. 8Mans bērns, paklausi sava tēva pamācībai un nepamet savas mātes mācību! 9Jo visas tās kopā ir kā krāšņs vainags tavai galvai un skaista rota tavam kaklam. 10Mans bērns, ja tevi ļauni grēcinieki vilina, tad neseko viņiem. 11Ja viņi saka:"Nāc mums līdzi! Mums slāpst pēc citu asinīm, un mēs esam nodomājuši bez kāda iemesla uzbrukt nevainīgiem cilvēkiem! 12Mēs taisāmies viņus aprīt dzīvus, kā to dara elle, un sirdsskaidros pazudināt, it kā viņi jau ar vienu kāju kapā stāvētu! 13Mēs taisāmies iegūt lielu mantu, mēs taisāmies pildīt mūsu namus ar laupījumu! 14Saņemies droši un nāc mums līdzi! Mūsu naudas maks būs par mums visiem tikai viens un kopējs!" 15Mans bērns, neej ar viņiem vienu ceļu, virzi savus soļus projām no viņu tekas! 16Jo viņu kājas skrien ļaunumam pretī un steidzas, lai izlietu asinis. 17Ir jau nu gan veltīgi izstiept tīklu putnu acu priekšā, 18bet viņi kāro pēc pašu asinīm un tīko paši pēc savas dzīvības. 19Tā klājas negaušiem, kuri dzenas pēc negoda peļņas; viņu skopums un negausība atņem dzīvību viņiem pašiem. 20Bet īstā gudrība tomēr skaļi pauž savu nemieru un liek uz ielām atskanēt savai balsij; 21tā sauc pie ieejām vārtos, vērsdamās pret tautu; tās balss atskan visā pilsētā: 22"Cik ilgi jūs, nejēgas, mīlēsit vieglprātību, cik ilgi zobgaļiem patiks visu apsmiet un ģeķi ienīdēs atzīšanu? 23Veltījiet labāk savu uzmanību manai pārmācībai! Redzi, es gribu jums izpaust sava gara centienus un darīt zināmus savus vārdus. 24Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, 25un kad jūs nicināt manus padomus un nebēdājat par manu pārmācību, 26tad es smiešos par jums, kad jums nelabi klāsies, un zobošos par jums, ja jums pienāks tas, no kā jūs bīstaties, 27un, kad pār jums nāks kā vētra tas, ko jūs baidāties, un jūsu nelaime jums ies pāri kā negaiss un kad jūs vispār pārņems likstas un bēdas, 28tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs. 29Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā, 30ka viņi negribēja manu padomu un nonicināja manu pārmācību; 31tad lai nu viņi bauda no sava ceļa augļiem un lai atēdas paši sava padoma. 32Jo, ko neprātīgie iekāro, tas viņus nogalina, un ģeķus pazudina viņu pašu pārgalvība. 33Bet, kas man paklausa, paliks drošs un neapdraudēts, viņam visa kā būs diezgan, un viņš nebīsies nekādas nelaimes."

1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts

© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965

© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965

More Info | Version Index