Search form

Salamana Pamācības 24

1Neseko ļauniem ļaudīm un nevēlies būt pie viņiem! 2Jo viņu sirds kāro tikai otram kaitēt, un viņu lūpas dod tikai nelaimes padomus. 3Ar gudrību namu ceļ un ar saprātu to uztur kārtībā. 4Kārtīgi saimniekojot, visas nama telpas pildās ar dārgām un pievilcīgām bagātībām. 5Atziņās piedzīvojis vīrs ir spēcīgs, un sapratīgs vīrs ir varens savā spēkā. 6Jo karš vedams ar apdomu un padomu, un, kur daudz gudru padomnieku, tur ir uzvara. 7Dziļāka gudrība nejēgam ir par augstu, viņš tā kā tā neiedrošinās atplest savu muti vārtu laukuma sanāksmēs. 8Kas tīši gudro izdarīt ko ļaunu, tas saucams par lielāko negantnieku un blēdi. 9Nejēgas viltības ir grēks, un ņirgātājies ļaužu acīs ir negantnieks. 10Ja tu laimes laikos nogursi, tad arī tavs spēks bēdu laikā būs neizturīgs. 11Glāb tos, kurus nevainīgus taisās nonāvēt, un neatraujies no tiem, kurus paredz nomākt un nožņaugt. 12Kad tu saki: "Redzi, mēs to nesaprotam!" - vai tad tev nešķiet, ka Viņš, kas sirdis sver, to novēro, un Viņš, kas uzmana tavu dvēseli, zina to un atmaksā cilvēkam pēc viņa darba? 13Ēd, mans dēls, medu, jo medus ir labs, un savā briedumā sabiezējis medus ir patīkami salds tavam kaklam. 14Tādēļ centies iegūt gudrību tavas paša dvēseles labā; ja tu to iegūsi, tad tev pēc tam labi klāsies, un tava cerība nebūs velta. 15Neglūni, tu bezdievīgais, uz taisnā namu, netraucē viņa mieru! 16Jo taisnais krīt septiņas reizes un ceļas atkal augšā, bet bezdievīgie ieslīgst nelaimē. 17Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi, 18jo Tas Kungs varētu to redzēt un tas varētu Viņam labi nepatikt, un Viņš varētu novērst savas dusmas no viņa. 19Neiededzies dusmās par ļauniem ļaudīm un neiekarsies ilgstošās dusmās pret bezdievīgiem! 20Jo ļaunajam nav uz ko cerēt, un bezdievīgo gaismeklis izdzisīs. 21Mans dēls, bīsties To Kungu un ķēniņu un nejaucies starp dumpiniekiem, 22jo viņu pazudināšana notiks piepeši, un kas zina, vai tad neuzbruks nelaime abiem - īstajiem dumpiniekiem un viņu atbalstītājiem. 23Arī šie ir īsto atziņu glabātāju vārdi: tiesā ievērot cilvēka stāvokli un viņa personu nav labi. 24Kas vainīgam saka: "Tev taisnība!" - to ļaudis lād un tauta ienīst. 25Bet tie, kas vainīgos soda, tie ļaudīm patīk, un bagātīga svētība nāk pār tiem. 26Pareiza atbilde ir kā mīļš skūpsts uz lūpām. 27Padari savu darbu laukā un apstrādā savu tīrumu, un pēc tam cel savu namu. 28Neesi bez iemesla par liecinieku pret savu tuvāko un nekrāp nevienu ar savām lūpām. 29Nesaki:"Kā viņš man darījis, tā es gribu viņam atdarīt, un es tam vīram atmaksāšu pēc viņa darba!" 30Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar nejēgas vīna dārzu, 31un redzi, tur auga vienīgi nātres, vīna dārzs bija pilns dadžu, un akmeņu iežogojums ap to bija sabrucis. 32Kad es to redzēju, es to ņēmu pie sirds, liku vērā, nolūkojos uz to un mācījos no tā: 33tu gribi drusku gulēt un vēl drusku pasnaust, un drusku salikt rokas, lai atpūstos! 34Bet tad tev tava nabadzība pienāks ātriem soļiem kā ceļiniece un tavs trūkums kā bruņots vīrs.

1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts

© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965

© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965

More Info | Version Index