Search form

Salamana Pamācības 26

1Kā sniegs neder vasarai un lietus ražas novākšanas laikam, tā nepiederas gods ģeķim. 2Kā aizlaižas bez kādām pēdām putns, kā pāri aizspurdz bezdelīga, tā izskan nepelnīti lāsti, tie nepiepildās. 3Zirgam pātaga, ēzelim iemaukti un nejēgas mugurai rīkste. 4Neatbildi nejēgam pēc viņa nezināšanas, lai tu nekļūtu līdzīgs viņam, 5bet atbildi nejēgam pēc viņa nezināšanas, lai viņš neiedomātos sevi gudru esam. 6Darbu uzticēt neprašas rokām ir tāpat, kā kad sev nocērt kājas un pārdzīvo lielas briesmas. 7Kā klibam nevarīgas kājas, tā ģeķa mutē gudrības vārdi. 8Kas izrāda godu nejēgam, ir līdzīgs tādam, kas lingā liek prom sviešanai dārgakmeni. 9Kā ērkšķu zars, kas nonācis piedzēruša rokā, tāds ir gudrs izteiciens neprāša mutē. 10Labs pratējs izveido lietu pareizi, bet, kas darbā pieņem nepratēju, tam tas tiek sabojāts. 11Kā suns atkal apēd izvemto, tā rīkojas arī nejēga, bez mitas atkārtodams to pašu muļķību. 12Ja tu redzi vīru, kas pats sev šķiet visai gudrs esam, tad vairāk var sagaidīt no neprašas nekā no tāda. 13Sliņķis saka:"Jauns lauva staigā pa ceļu, un pieaudzis lauva pa pilsētas ielām." 14Sliņķis grozās pa gultu kā durvis kabēs. 15Sliņķis ielaiž savu roku podā un sajūt kā lielu grūtumu piecelt to atkal pie mutes. 16Sliņķis iedomājas sevi gudrāku esam par septiņiem, kas dzīves ziņu māca citiem. 17Kas iziet citu priekšā un iejaucas svešās nesaskaņās, ir kā tāds, kas suni plēš aiz ausīm. 18Kā neprātis šauj ar loku un šautrām un kādu arī nogalina, 19tā dara arī cilvēks, kas savu tuvāko pievīlis, saka:"Es tikai pajokoju." 20Kad malkas vairs nav, tad uguns izdziest, un, kad aprunātājs prom, tad nesaskaņas izbeidzas pašas no sevis. 21Kā ogles rada karstumu un malka liek uzliesmot ugunij, tā nesaticīgs cilvēks izraisa nesaskaņas un rāšanos. 22Lišķa vārdi ir kā saldi kumosi, un tie iet visai pie sirds. 23Draudzībā kvēlojošas lūpas un ļauna sirds ir kā lauskas gabaliņš, kas pārklāts ar sudraba putu krāsu. 24Gan ienaidnieks cenšas izlikties tev ar muti draugs, tad tomēr sirdī viņam apslēpts ir viltus. 25Kad viņš mīlīgus vārdus runā, tad netici viņam, jo septiņas negantības mīt viņa sirdī. 26Lai gan ienaidu aizsedz ar viltu, tad taču viņa ļaunprātība draudzes priekšā drīz vien atklāsies. 27Kas bedri rok, tas pats tajā iekrīt, un, kas veļ kalnup akmeni, tam tas atpakaļiski uzvelsies virsū. 28Viltus mēle ienīst to, kam pati dzēlusi, un liekulīga mute ir par iemeslu pazudināšanai.

1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts

© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965

© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965

More Info | Version Index