Search form

Psalmi 105

Kā Dievs veda Israēlu

1Pateicieties Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, sludiniet tautu starpā Viņa darbus! 2Dziediet Viņam, spēlējiet Viņam, stāstiet par visiem Viņa brīnuma darbiem! 3Slavējiet Viņa svēto Vārdu! Lai priecājas visu sirdis, kas meklē To Kungu! 4Meklējiet To Kungu un Viņa spēku, vienumēr meklējiet Viņa vaigu! 5Pieminiet Viņa brīnuma darbus, ko Viņš darījis, Viņa zīmes un Viņa mutes spriedumus, 6jūs, Ābrahāma, Viņa kalpa, dzimums, jūs, Jēkaba bērni, Dieva izredzētie! 7Viņš, Tas Kungs, ir mūsu Dievs; Viņa tiesas lēmumi iet pār visu zemi. 8Viņš neaizmirst Savu derību nemūžam, to vārdu, ko Viņš tūkstošiem dzimumiem devis, 9to derību, ko Viņš slēdzis ar Ābrahāmu, un Savu zvērestu, ko Viņš devis Īzākam, 10ko Viņš arī Jēkabam par likumu apstiprinājis un par mūžīgu derību Israēlam, 11kad Viņš teica:"Tev Es došu Kānaāna zemi kā jūsu mantojuma tiesu!" 12Toreiz ļaužu bija nedaudz, pavisam maz, un viņi bija svešinieki tai zemē. 13Viņi staigāja no vienas tautas pie otras, no vienas valsts pie otras valsts ļaudīm. 14Bet Viņš neļāva nevienam viņus apspiest un sodīja pat ķēniņus viņu dēļ: 15"Neaizskariet Manus svaidītos un nedariet ļauna Maniem praviešiem!" 16Kad bads uznāca tajā zemē un izbeidzās viss maizes krājums, 17Viņš sūtīja viņiem pa priekšu vienu vīru, Jāzepu, ko pārdeva par vergu, 18viņa kājas lika siekstā un viņu pašu iekala dzelzīs, 19kamēr viņa paredzējums piepildījās un Tā Kunga vārds to apliecināja. 20Kēniņš sūtīja un lika atraisīt viņu, tautu valdnieks viņu atsvabināja, 21viņš iecēla viņu par kungu savam namam un par valdnieku visai savai mantai, 22lai tas valda pār viņa lielkungiem pēc sava prāta un māca viņa vecajiem gudrību. 23Tā Israēls nonāca Ēģiptes zemē, un Jēkabs dzīvoja kā svešinieks Hama zemē. 24Tad Dievs lika Saviem ļaudīm pieaugt skaitā un darīja viņus varenākus nekā viņu pretiniekus. 25Viņš pārveidoja viņu sirdis, lai viņi sāktu ienīst Viņa tautu un uzbrukt ar viltu Viņa kalpiem. 26Tad viņš sūtīja Mozu, Savu kalpu, un Āronu, ko Viņš bija izraudzījis. 27Tie darīja brīnuma zīmes viņu starpā un brīnumus Hama zemē. 28Viņš sūtīja tumsu, diena satumsa pavisam; tomēr viņi nepiegrieza vērību Viņa vārdam. 29Viņš pārvērta visus viņu ūdeņus asinīs, visas zivis aizgāja bojā. 30Viņu zeme mudžēja no vardēm līdz pat ķēniņa pils telpām. 31Viņš runāja, tad nāca kukaiņi, utis visās viņu robežās. 32Viņš deva viņiem krusu lietus vietā un sūtīja uguns liesmas viņu zemē. 33Viņš sasita viņu vīna kokus un vīģu kokus un nopostīja visus kokus viņu zemē. 34Viņš runāja, tad nāca siseņi un vaboles bez skaita 35un noēda visu zāli viņu zemē, apēda visus zemes augļus. 36Tad Viņš nokāva visus pirmdzimtos viņu zemē, viņu pirmo spēku, 37un izveda Savus ļaudis ar visu sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs. 38Ēģipte priecājās par viņu aiziešanu, jo bailes no viņiem to bija pārņēmušas. 39Padebesi Viņš deva viņiem par segu un uguni naktī par gaismu. 40Tad Mozus lūdza, un Dievs sūtīja viņiem paipalas un paēdināja viņus ar debesu maizi. 41Viņš pāršķēla klinti, tad iztecēja ūdens un plūda pa tuksnesi straumēm, 42jo Viņš atcerējās Savu svēto vārdu un Savu kalpu Ābrahāmu. 43Tā Viņš izveda Savu tautu ar prieku un ar gavilēm Savus izredzētos, 44un deva viņiem citu tautu zemi, lai viņi to iegūst un pārņem sev par īpašumu, 45lai turētu godā Dieva likumus un pildītu Viņa baušļus. Alelujā!

1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts

© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965

© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965

More Info | Version Index