Search form

Psalmi 119

Dieva vārdu un baušļu svētība

1Svētīgi tie, kas ir nenoziedzīgi savos ceļos, kas staigā pēc Tā Kunga baušļiem! 2Svētīgi tie, kas sargā Viņa liecības, kas Viņu meklē no visas sirds, 3kas nedara netaisnību, bet staigā Viņa ceļos! 4Tu pats pavēlēji stipri sargāt Tavus likumus un tiem rūpīgi sekot. 5Kaut es uz to vien tiektos, lai sargātu un pildītu Tavus likumus! 6Kad es turēšu visus Tavus baušļus sev acu priekšā, es nekad nepalikšu kaunā. 7Es Tev pateicos ar skaidru sirdi, kad es mācos Tavas taisnības tiesas. 8Es turēšu Tavus likumus, neatstāj mani pavisam! 9Kā jauneklis uzturēs savu ceļu šķīstu? Kad turēsies pie Taviem vārdiem. 10Es Tevi meklēju no visas sirds. Neļauj man aizmaldīties projām no Taviem baušļiem. 11Es turu Tavus vārdus savā sirdī, lai negrēkotu pret Tevi. 12Slavēts esi Tu, ak, Kungs! Māci man Tavus likumus. 13Ar savām lūpām es varu noskaitīt visus Tavas mutes baušļus. 14Es priecājos par Tavu liecību rādīto ceļu kā par dārgu mantu. 15Es pārdomāju Tavas pavēles un vēroju Tavus ceļus. 16Par Taviem likumiem man ir prieks, es neaizmirsīšu Tavu vārdu. 17Dari labu Savam kalpam, lai es palieku dzīvs, tad es sekošu Tavam vārdam! 18Atdari man acis, lai es skaidri saredzu Tavas bauslības brīnuma darbus! 19Es esmu svešinieks virs zemes, neapslēp man Tavus baušļus! 20Mana dvēsele nomokās ilgās pēc Taviem likumiem vienumēr. 21Tu norāji lepnos un pārgalvīgos; nolādēti ir, kas aizmaldās projām no Taviem baušļiem! 22Novērs no manis negodu un kaunu, jo es turu Tavas liecības. 23Lai gan lieli kungi sēd un sarunājas pret mani, Tavs kalps pārdomā Tavus likumus. 24Tavas liecības ir mans prieks un manas padoma devējas. 25Mana dvēsele līp pie pīšļiem, atspirdzini mani pēc Tava vārda! 26Es Tev atklāju savus ceļus, un Tu mani paklausi. Māci man Tavus likumus! 27Liec man saprast Tavu likumu noteiktos ceļus, tad es pārdomāšu Tavus brīnumus! 28Mana dvēsele skumst asarās, stiprini mani ar Savu vārdu! 29Pasargi mani no melu ceļiem, bet dāvini man Savus baušļus! 30Es izredzēju sev patiesības ceļu, es turu sev acu priekšā Tavus rīkojumus. 31Es turos pie Tavām liecībām, Kungs, nepamet mani kaunā! 32Es tecēšu Tavas bauslības ceļu, jo Tu apgaismo manu sirdi. 33Māci man, Kungs, Tavu likumu ceļus, un es staigāšu pa tiem līdz galam. 34Apgaismo mani, ka es sargu Tavus baušļus un tos pildu no visas sirds! 35Vadi mani pa Tavas bauslības ceļiem, jo tā ir mans prieks! 36Piegriez manu sirdi Tavām liecībām, bet ne mantas kārei! 37Nogriez manas acis no nīcīgā, piešķir man jaunus spēkus Tavos ceļos! 38Liec, lai Tavs kalps Tavu bausli stingri atzīst par Tavu vārdu, ka viņš tiešām Tevi bīstas! 39Pasargi mani no kauna, no kā es visai bīstos, jo Tavas tiesas ir taisnas! 40Raugi, es ilgojos pēc Tavām pavēlēm, stiprini manu dzīvi ar Tavu taisnību! 41Ak, Kungs, lai man notiek Tava žēlastība, Tava palīdzība pēc Tava vārda, 42ka es varu atbildēt savam nopēlējam, jo es paļaujos uz Tavu vārdu, 43un neatrauj pavisam manai mutei patiesības vārdu, jo es gaidu uz Tavām tiesām! 44Es turēšu Tavus baušļus vienumēr, mūžīgi mūžam; 45tā es staigāšu brīvi, jo es rūpējos par Tavām pavēlēm. 46Es runāšu par Tavām liecībām ķēniņu priekšā un nepalikšu kaunā, 47jo es priecājos par Taviem baušļiem, tie man ir mīļi. 48Es izstiepju savas rokas pēc Taviem baušļiem, ko es mīlu, un pārdomāju Tavus likumus. 49Piemini vārdu, ko Tu esi teicis Savam kalpam un uz ko Tu man ļāvi cerēt! 50Tā ir mana ieprieca manās bēdās, jo Tavs vārds mani atspirdzina. 51Pārgalvji pārlieku mani apsmej, tomēr es neatkāpjos no Taviem baušļiem. 52Kad es pieminu, Kungs, Tavus likumus no senām dienām, tad tas mani iepriecina. 53Pret bezdievjiem mani pārņem sašutums, ka tie atmet Tavus baušļus. 54Tavi likumi ir kļuvuši par manām slavas dziesmām manās svešniecības gaitās. 55Pat naktī es pieminu, Kungs, Tavu Vārdu un turu Tavus baušļus. 56Tā ir man liela manta, ka es turu Tavas pavēles. 57Mans uzdevums, Kungs, ir, to es atzīstu, turēt Tavus vārdus. 58Es Tevi lūdzu no visas sirds, esi man žēlīgs pēc Sava apsolījuma! 59Es esmu pārdomājis savus ceļus un vēršu savus soļus atpakaļ pie Tavām liecībām. 60Es steidzos bez kavēšanās pildīt Tavus baušļus. 61Bezdievji apmetuši ap mani valgus, tomēr es neaizmirstu Tavus baušļus. 62Nakts vidū es ceļos, lai pateiktos Tev par Tavas taisnības tiesām. 63Es esmu draugs visiem tiem, kas Tevi bīstas un kas pilda Tavas pavēles. 64Zeme ir pilna, Kungs, Tavas žēlastības, māci man Tavus likumus! 65Tu, Kungs, esi darījis labu Savam kalpam pēc apsolījuma. 66Māci man visu pareizi saprast un atzīt, jo es ticu Taviem baušļiem! 67Es maldījos, pirms kļuvu pārbaudīts un pazemots, bet tagad es turu Tavu vārdu. 68Tu esi mīlīgs un dari labu; māci man Tavus likumus! 69Pārgalvji izdomājuši melus pret mani, bet es pildu Tavas pavēles no visas sirds. 70Viņu sirds ir nejūtīga kā taukos ieaugusi, bet es priecājos par Taviem baušļiem. 71Tas man bija par labu, ka mani pārbaudīja un pazemoja, lai es mācos Tavus likumus. 72Tavas mutes norādījumi man ir labāki nekā veseli tūkstoši sudraba un zelta gabalu. 73Tavas rokas mani radīja un veidoja, dod man gudrību, ka es mācos Tavus baušļus! 74Kas tevi bīstas, tie redzēs mani un priecāsies, jo es paļaujos uz Tavu vārdu. 75Es zinu, Kungs, ka Tavas tiesas ir taisnas, un Tu pārbaudīji un pazemoji mani pēc Savas uzticības. 76Tava žēlastība lai mani iepriecina, kā Tu esi solījis Savam kalpam! 77Parādi man Savu žēlastību, ka es varu dzīvot, jo Tava bauslība ir mans prieks. 78Lepnie lai paliek kaunā, tie man uzbrūk ar meliem, bet es pārdomāju Tavas pavēles. 79Lai man piegriežas visi, kas Tevi bīstas un kas pazīst un atzīst Tavas liecības. 80Mana sirds lai stipri turas pie Taviem likumiem, ka es nepalieku kaunā. 81Mana dvēsele ilgojas pēc Tavas palīdzības, es paļaujos uz Taviem vārdiem. 82Manas acis ilgojas pēc Taviem apsolījumiem, tāpēc es nemitīgi jautāju: "Kad Tu mani iepriecināsi?" 83Es esmu kļuvis kā ādas vīna trauks dūmos, tomēr es neaizmirstu Tavus likumus. 84Cik Tavam kalpam vēl atlicis dienu ko dzīvot? Kad Tu turēsi tiesu pār maniem vajātājiem? 85Pārgalvji man rok bedres, tie, kas nerīkojas pēc Taviem likumiem. 86Visi Tavi baušļi ir patiesība! Mani vajā ar meliem. Palīdzi man! 87Tie mani zemes virsū gandrīz jau iznīcināja, bet es neatstāju Tavas pavēles. 88Uzturi mani dzīvu pēc Tavas žēlastības, tad es sekošu Tavas mutes liecībām! 89Tavs vārds, Kungs, stāv nelokāmi debesīs uz mūžīgiem laikiem! 90Tava patiesība un uzticība paliek uz radu radiem. Tu zemei esi licis pamatus, tā stāv stipri. 91Pēc Taviem likumiem debess un zeme stāv vēl šodien, jo visas lietas Tev kalpo. 92Ja Tava bauslība nebūtu bijusi mans prieks, es jau sen būtu aizgājis bojā savās bēdās. 93Tavas pavēles es neaizmirsīšu nemūžam, jo ar tām Tu mani stiprināji un no jauna atdzīvināji. 94Tavs es esmu, palīdzi man, jo es turos pie Taviem noteikumiem! 95Bezdievji man uzglūn, lai mani iznīcinātu, bet es raugos uz Tavām liecībām. 96Es redzēju, ka pat visām pilnīgām lietām ir gals, bet Tavi baušļi ne ar ko nav ierobežoti. 97Cik Tava bauslība man ir mīļa! To es pārdomāju ik dienas. 98Gudrāku par maniem ienaidniekiem mani dara Tavi baušļi, jo tie ir vienumēr pie manis. 99Es esmu labāk izmācīts nekā visi mani skolotāji, jo es pārdomāju Tavas liecības. 100Es esmu gudrāks nekā vecie, jo es turu Tavas pavēles. 101Es atturu savu kāju no ikviena ļauna soļa, lai pildītu Tavu vārdu. 102Es neatkāpjos no Taviem noteikumiem, jo Tu esi mani mācījis. 103Cik saldi ir Tavi vārdi manai mutei, saldāki nekā medus manām lūpām! 104No Tavām pavēlēm es mācos, tādēļ es ienīstu visus viltus ceļus. 105Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem. 106Es esmu zvērējis un stingri apņēmies turēt Tavas taisnīgās tiesas. 107Es esmu ļoti nospiests, atspirdzini mani, Kungs, pēc Sava apsolījuma! 108Lai Tev patīk manas mutes labprātīgie upuri, ak, Kungs, māci man Tavas tiesas! 109Mana dvēsele ir vienumēr nāves briesmās, tomēr es neaizmirstu Tavus baušļus. 110Bezdievji liek man cilpas, bet es neatkāpjos no Tavām pavēlēm. 111Tavas liecības ir mans mūžīgs ieguvums, jo tās ir mans sirdsprieks. 112Es noskaņoju savu sirdi vienumēr pildīt Tavus likumus līdz galam. 113Es ienīstu divkosīgos, bet es mīlu Tavus baušļus. 114Tu esi patvērums un vairogs, es gaidu uz Tavu vārdu. 115Atkāpieties no manis, jūs ļauna darītāji, es turēšu sava Dieva baušļus! 116Uzturi mani pie dzīvības pēc Tava vārda un neliec man ar manu cerību piedzīvot vilšanos un palikt kaunā! 117Stiprini mani, lai es piedzīvotu palīdzību un lai es tad turētos pie Taviem likumiem vienumēr. 118Tu atmet visus, kas atkāpjas no Taviem baušļiem, jo viņu viltība ir meli bez jebkāda panākuma. 119Tu atstum visus bezdievjus virs zemes kā sārņus, tādēļ es mīlu Tavas liecības. 120Es tā bīstos no Tevis, ka šaušalas pāriet pār manām miesām, un man ir bail no Tavu tiesu sodiem. 121Es turos arvienu pie patiesības un taisnības, nenodod mani manu apspiedēju rokās. 122Iestājies par Savu kalpu viņam par labu, ka lepnie pārgalvji nenodara man pāri un mani nenomāc! 123Manas acis ilgojas pēc Tavas palīdzības un pēc Tavas taisnības piepildījuma. 124Parādi žēlastību Savam kalpam un māci man Tavus likumus! 125Es esmu Tavs kalps, dod man gudrību, ka es saprotu Tavas liecības! 126Ir jau laiks, ka Tas Kungs dara savu, jo viņi ir pārkāpuši Tavus baušļus. 127Tādēļ es mīlu Tavus baušļus vairāk nekā zeltu, pat vairāk nekā šķīstu zeltu. 128Tādēļ es turu visas Tavas pavēles par taisnām, es ienīstu ikvienu viltus ceļu. 129Tavas liecības ir brīnišķīgas, tādēļ mana dvēsele turas pie tām. 130Kad kļūst izprotami Tavi vārdi, tie apgaismo un dara vientiesīgos gudrus. 131Es atdaru savu muti ilgās, jo es slāpstu pēc Taviem baušļiem. 132Piegriezies man un esi man žēlīgs, kā Tu dari tiem, kas mīl Tavu Vārdu! 133Stiprini manus soļus ar Tavu vārdu, un lai ļaunums nevalda pār mani! 134Atsvabini mani no cilvēku spaidiem, tad es pildīšu Tavas pavēles! 135Apgaismo Savu vaigu pār Savu kalpu un māci man Tavus likumus! 136Asaru upes izplūst no manām acīm, tādēļ ka daudzi netur Tavus baušļus. 137Tu, Kungs, esi taisns, un taisnas ir Tavas tiesas. 138Taisnībā Tu devi Savas liecības un nelokāmā uzticībā. 139Mani beidz nost manas kvēlās dusmas, tādēļ ka mani pretinieki aizmirst Tavus vārdus. 140Tavs vārds ir ļoti skaidrs, Tavam kalpam tas ir mīļš. 141Es esmu mazs un neievērots, bet Tavas pavēles es neaizmirstu. 142Tava taisnība ir mūžīga taisnība, un Tava bauslība ir patiesība. 143Kad man uziet bēdas un ciešanas, tad Tavi baušļi ir mans prieks. 144Tavu liecību taisnība ir mūžīga; liec man to saprast, tad es varēšu dzīvot! 145Es saucu no visas sirds, paklausi mani, ak, Kungs, es turēšu Tavus likumus! 146Es piesaucu Tevi, palīdzi man! Es turēšu Tavas liecības! 147Ar mazu gaismiņu es nāku, pēc palīga saukdams; es paļaujos uz Tavu vārdu. 148Manas acis mostas agri, vēl pirms sardzes maiņas, lai pārdomātu Tavus vārdus. 149Klausi manu balsi, Kungs, pēc Savas žēlastības, iedves man jaunu dzīvību un atspirdzini mani pēc Savām tiesām! 150Man laužas virsū ļaudis, kas dzenas pēc ļauna viltus, tie ir atkāpušies no Taviem baušļiem. 151Bet Tu, Kungs, esi man tuvu, un visi Tavi baušļi ir patiesība. 152Jau sen no Tavām liecībām man ir zināms, ka Tu tās esi devis uz mūžīgiem laikiem. 153Uzlūko manu postu un glāb mani, jo es neaizmirstu Tavus baušļus! 154Izved manu lietu un atsvabini mani, atspirdzini mani pēc Saviem vārdiem! 155Bezdievjiem paliek dvēseles glābšanas svētība sveša, jo viņi nerūpējas par Taviem likumiem. 156Liela ir, Kungs, Tava žēlastība; atdzīvini mani no jauna pēc Tavām tiesām! 157Daudz ir manu vajātāju un pretinieku, bet es neatkāpjos no Tavām liecībām. 158Man sāp, kad es redzu atkritējus, ka viņi netur Tavus vārdus. 159Redzi, es mīlu Tavas pavēles, piešķir man jaunu spirgtumu, Kungs, pēc Tavas žēlastības! 160Visi tavi vārdi ir patiesība, un Tavas taisnās tiesas paliek mūžīgi. 161Augsti valdnieki mani bez iemesla vajā, bet mana sirds bīstas tikai no Tava vārda. 162Es priecājos par Tavu vārdu kā tāds, kas iegūst lielu kara laupījumu. 163Es ienīstu melus, tie man ir negantība, bet es mīlu Tavus baušļus. 164Septiņreiz dienā es Tevi teicu par Tavām taisnajām tiesām. 165Kas Tavu bauslību mīl, tiem ir liels miers, un tie nekur neklūp. 166Es gaidu, ak, Kungs, uz Tavu glābiņu un daru pēc Taviem baušļiem. 167Mana dvēsele turas pie Tavām liecībām, un tās man ir no sirds mīļas. 168Es sargu Tavas pavēles un liecības, jo visi mani ceļi ir zināmi Tavā priekšā. 169Manas vaimanas lai nāk, ak, Kungs, Tava vaiga priekšā, dod man īstu Tava vārda saprašanu! 170Mana lūgšana lai nāk Tava vaiga priekšā, Kungs! Izglāb mani pēc Sava apsolījuma! 171Manas lūpas teiktin teiks Tavu slavu, jo Tu man māci Tavus likumus. 172Mana mēle dziedās par Tavu solījumu, jo visi Tavi baušļi ir taisni. 173Tava roka lai man palīdz, jo Tavas pavēles es esmu sev izraudzījis par savas dzīves vadītājām. 174Es ilgojos pēc Tavas pestīšanas, ak, Kungs, un Tava bauslība ir mans prieks. 175Uzturi manu dvēseli, ka tā tevi var slavēt, un Tavas tiesas lai man palīdz. 176Es maldos kā pazudusi avs; tad nu meklē Savu kalpu, jo es nekad neaizmirstu Tavus baušļus!

1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts

© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965

© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965

More Info | Version Index