Search form

Psalmi 18

Pateicība glābējam Dievam

1Dziedātāju vadonim. Dāvida, Tā Kunga kalpa, dziesma. Šīs dziesmas vārdus viņš veltījis Tam Kungam, kad Tas Kungs viņu bija izglābis no visu viņa ienaidnieku un no Saula rokas. 2Viņš teica: "Es Tevi mīlu no sirds dziļumiem, Kungs, mans stiprums. 3Tas Kungs ir mans akmenskalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos, mans vairogs un mans pestīšanas rags, un mans augstais palīgs. 4Es piesaukšu To Kungu, kas augsti teicams, un tad es tikšu pestīts no saviem ienaidniekiem. 5Nāves bangas man vēlās virsū, iznīcības straumes mani biedēja. 6Elles valgi jau tinās ap mani, nāves cilpas jau žņaudza mani. 7Savās bailēs es piesaucu To Kungu un brēcu pēc sava Dieva. Viņš sadzirdēja manu balsi Savā pilī, un mana brēkšana nāca Viņa ausīs. 8Zeme līgojās un drebēja, un kalnu pamati trīcēja. Tie grīļojās Viņa bardzības priekšā. 9Dūmi nāca no Viņa nāsīm un uguns liesmas no Viņa mutes, kvēlojošas ogles kā zibeņi dzirkstīja no Viņa. 10Viņš pielieca debesis un pats nolaidās zemē, un tumsa bija zem Viņa kājām. 11Viņš brauca uz ķeruba un aizlidoja tālēs, Viņš lidinājās ar vētras spārniem. 12Viņš tumsu darīja sev par apsegu, tumši ūdeņi un biezi padebeši bija Viņa mājoklis. 13No spožuma Viņa priekšā šķēlās Viņa padebeši ar krusu un liesmainiem zibeņiem. 14Tas Kungs lika pērkoniem dārdēt debesīs, Visuaugstākais pacēla Savu balsi, 15raidīja Savas bultas uz visām pusēm un izkliedēja ienaidniekus, meta zibeņus un biedēja viņus. 16Jūras dziļumi kļuva redzami, un zemes pamati tika atsegti Tavas bardzības dēļ, ak, Kungs, ar Tavu nāšu dusmu pilnām elsām. 17Viņš izstiepa Savu roku no augšienes, satvēra mani un izvilka no lielajiem ūdeņiem. 18Viņš mani izrāva no stipra pretinieka rokām, no maniem naidniekiem, kas mani, pārmērīgi stipri būdami, māca. 19Viņi cēlās pret mani nebaltā dienā, bet Tas Kungs kļuva man par atbalstu. 20Viņš mani izveda klajumā, izrāva no briesmām, jo Viņš turēja uz mani labu prātu. 21Tas Kungs man atlīdzināja pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības Viņš man atmaksāja, 22jo es turējos Tā Kunga ceļos un nedarīju to, kas ir apgrēcība mana Dieva priekšā, 23un visas Viņa tiesas bija manu acu priekšā un es nenicināju Viņa baušļus. 24Es turējos bez vainas Viņa priekšā un sargājos no pārkāpuma. 25Pēc manas taisnības Tas Kungs man atdarīja, tāpēc ka manas rokas Viņa acīs bija šķīstas. 26Svētajiem Tu rādies svēts un taisnajiem taisns. 27Šķīstajiem Tu rādies šķīsts Savā sirdī, bet no tiem, kas novērsušies, arī Tu novērsies. 28Apspiestajiem un pazemotajiem Tu gādā palīdzību, bet lepnas acis Tu pazemo. 29Tiešām, Tu, Kungs, dari gaišu manu spīdekli, mans Dievs dara gaišu manu tumsu, 30jo ar Tavu spēku es sagrauju mūrus un ar savu Dievu es pārvaru vaļņus. 31Tiešām, Dieva ceļi ir pilnīgi, Viņa vārdi ir skaidri, Viņš ir vairogs visiem, kas pie Viņa tveras. 32Kur ir vēl tāds Dievs kā Tas Kungs, kur citur vēl tāds klintij līdzīgs patvērums kā Tu, mūsu Dievs? 33Dievs apjož mani ar spēku un dara līdzenus manus ceļus, 34Viņš man devis stirnu kājas un pacēlis mani augstā vietā, 35Viņš manu elkoni mācīja karot un manas rokas uzvilkt vara stopu. 36Tu man devi Savas pestīšanas vairogu, Tava labā roka mani atbalstīja un Tava žēlastības pilnā laipnība mani paaugstinājusi. 37Tu līdzināji ceļu soļiem, ka mani krumšļi neļodzījās. 38Es dzinos pakaļ saviem ienaidniekiem un panācu viņus, es negriezos atpakaļ, līdz es viņus nebiju iznīcinājis. 39Es viņus sagrāvu, ka tie vairs necēlās, bet nokrita pie manām kājām. 40Ar cīņas sparu Tu mani apjozi, noliki pie manām kājām visus manus pretiniekus. 41Tu liki bēgt manā priekšā visiem maniem ienaidniekiem, savus nīdējus es izdeldēju. 42Viņi brēca, bet nebija glābēja, viņi piesauca To Kungu, bet Viņš neatbildēja. 43Tad es viņus samalu kā putekļus, ko vējš dzenā, kā ielas dubļus es viņus samīdīju. 44Tu mani izglābi cīņās manas tautas labā, Tu mani paaugstināji pār maniem ienaidniekiem, iecēli mani par galvu citām tautām; tautas, kuras nepazinu, kalpo man. 45Tās klausa katram manam vārdam, svešinieku dēli rādās mīlīgi manā priekšā. 46Svešinieku bērnus pārņem izbailes, tie drebēdami atstāj savas pilis. 47Tas Kungs ir dzīvs, slavēts lai ir mans patvērums, augsti teikts lai ir Dievs, mans glābējs, 48stiprais Dievs, kas man deva iespēju atmaksāt un tautas nolika pie manām kājām manā varā, 49kas mani izglāba no nikno ienaidnieku bardzības un no varas darbu darītāju rokas. 50Tāpēc es Tevi gribu slavēt tautu vidū, ak, Kungs, un dziedāt par godu Tavam Vārdam, Tev, 51kas Savu ķēniņu apveltī ar lielu svētību un parādi žēlastību Savam svaidītajam, Dāvidam, un viņa dzimumam mūžīgi!"

1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts

© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965

© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965

More Info | Version Index