Search form

Psalmi 89

Par Dieva svaidīto un Viņa valstību

1Ezrahieša Etana gudrības dziesma. 2Es dziedāšu par Tā Kunga žēlastību visos laikos, paudīšu ar savu muti Tavu uzticību radu radiem, 3jo Tu, Kungs, esi solījis:"Uz mūžīgiem pamatiem lai būtu celta Mana žēlastības derība!" Un kā debesīm nesatricināmi ir pamati Tavai uzticībai. 4Tu esi arī sacījis:"Es esmu slēdzis derību ar Savu izraudzīto, esmu zvērējis Savam kalpam Dāvidam: 5Es nostiprināšu tavu dzimumu uz mūžiem un celšu tavu troni uz radu radiem." (Sela.) 6Debesis lai teic Tavus brīnumus, ak, Kungs, un Tavu uzticību svēto draudzē. 7Jo kas ir līdzīgs Tam Kungam debesīs, kas līdzinās Tam Kungam no dievu dēliem ? 8Dievs ir bijājams svēto pulkā, Viņš ir liels un iedveš bailes visiem, kas ir ap Viņu. 9Dievs Kungs Cebaot, kas ir tāds kā Tu? Stiprs ir Tas Kungs, un Viņa uzticība ir ap Viņu. 10Tu valdi pār trakojošo jūru; kad jūras viļņi ceļas, Tu tos klusini. 11Tu esi notriecis Rahabu beigtu, Tu esi izklīdinājis Savus ienaidniekus ar Savu vareno roku. 12Tev pieder debess, Tev pieder arī zeme, pasaule, un, kas to pilda, to Tu esi radījis. 13Tu esi radījis ziemeļus un dienvidus; Tābors un Hermons gavilēs teic Tavu Vārdu. 14Tev ir spēcīgs elkonis, Tava roka ir stipra, Tava labā roka pacelta. 15Taisnība un tiesa ir Tava troņa pamati, žēlastība un uzticība iet Tavā priekšā. 16Svētīga tā tauta, kas māk gavilēt; tā staigā Tava vaiga spožajā gaismā, ak, Kungs! 17Par Tavu Vārdu viņi līksmo arvien un gavilē par Tavu taisnību. 18Tu esi viņu spēka rota, un Tava žēlastība liek stiepties arvien lielākā augstumā mūsu ragam. 19Tam Kungam pieder mūsu vairogs un Israēla Svētajam mūsu ķēniņš. 20Toreiz Tu runāji ar Savu svēto parādībā un sacīji: "Es esmu vainagojis varoni, kam jāspēj palīdzēt, paaugstinājis izraudzīto no tautas dēliem. 21Es esmu atradis un izraudzījis Dāvidu par Savu kalpu, ar Savu svēto eļļu Es esmu viņu svaidījis, 22un Mana roka turēs viņu stipri, un Mans elkonis viņu spēcinās. 23Nekādi ienaidnieki neuzveiks viņu ar savu viltu, un netaisnie viņu nenomāks. 24Es sadragāšu viņa pretiniekus viņa priekšā un viņa nīdējus notriekšu gar zemi. 25Mana uzticība un žēlastība būs ar viņu, un Manā Vārdā augstu pacelsies viņa rags. 26Viņa rokā Es nodošu jūru un viņa labajā rokā - upes. 27Viņš sauks Mani:"Tu esi mans Tēvs, mans Dievs un manas pestīšanas klints patvērums!" 28Jā, Es viņu iecelšu par pirmdzimto, par visaugstāko zemes ķēniņu starpā. 29Es saglabāšu pret viņu Savu žēlastību mūžīgi, un Mana derība ar viņu paliks pastāvīgi. 30Viņa dzimumu Es uzturēšu mūžīgi un viņa troni tik ilgi, kamēr pastāv debess. 31Bet, ja viņa dēli atmetīs Manu bauslību un nestaigās pēc Maniem likumiem, 32ja viņi neturēs svētus Manus noteikumus un nepildīs Manus baušļus, 33tad Es gan piemeklēšu viņu pārkāpumus ar rīksti un viņu noziegumus ar sitieniem, 34tomēr Savu žēlastību Es viņam neatraušu, nedz liegšu Savu uzticību. 35Savu derību Es nepadarīšu par neesošu, nedz grozīšu to, kas nācis pār manām lūpām. 36Reiz pār visām reizēm Es esmu pie Sava svētuma zvērējis - un nekad nemelošu Dāvidam - 37viņa dzimums pastāvēs mūžīgi, un viņa tronis būs kā saule Manā priekšā, 38tas pastāvēs visos laikos tāpat kā mēness un paliks tik ilgi, kamēr staigās mākoņi!" (Sela.) 39Bet nu Tu viņu tomēr esi atstūmis un atmetis, sadusmojies uz Savu svaidīto. 40Tu esi lauzis derību ar Savu kalpu, esi licis negodā un nometis zemē pīšļos viņa kroni. 41Tu esi radījis dziļas plaisas visos viņa mūros, esi satriecis drupās viņa stiprās pilis. 42Visi ceļa gājēji viņu aplaupa, saviem kaimiņiem viņš ir tapis par apsmieklu. 43Tu esi paaugstinājis viņa pretinieku labo roku, esi iepriecinājis viņa ienaidniekus. 44Tu esi licis atlēkt viņa asajam zobenam, neesi devis viņam uzvaru cīņā. 45Tu esi salauzis viņa valdnieka zizli, esi darījis galu viņa spožumam un nogāzis no paaugstinājuma zemē viņa troni. 46Tu esi saīsinājis viņa jaunības dienas, esi apklājis viņu ar kaunu. (Sela.) 47Cik ilgi, Kungs, gribi Tu palikt pilnīgi apslēpies? Cik ilgi gailēs Tavu dusmu kvēle? 48Piemini, Kungs, cik īss ir mans mūžs, cik nīcīgus Tu visus cilvēku bērnus esi radījis! 49Kur ir tāds cilvēks, kas dzīvo joprojām, kas nekad neredz nāves un kas spēj izglābt savu dvēseli no nāves valsts varas? (Sela.) 50Kur ir Tava senējā žēlastība, Kungs, ko Tu Dāvidam esi apsolījis ar zvērestu Savā uzticībā? 51Piemini, Visuvarenais, Savu kalpu negodu, ka es nesu savās krūtīs izsmieklu no visu to daudzo tautu puses, 52kuras kā Tavas naidnieces, ak, Kungs, ir vērsušas pret mums savas nievas, ar kādām tās ir centušās likt negodā Tava svaidītā gaitas! 53Slavēts lai ir Tas Kungs mūžīgi! Āmen! Āmen!

1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts

© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965

© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965

More Info | Version Index