Search form

Rutes 2

1Naomijai bija kāds radinieks no vīra puses, turīgs vīrs no Ēlimeleha dzimtas, viņa vārds bija Boāss. 2Un moābiete Rute sacīja Naomijai: "Es iešu tīrumā lasīt vārpas tā aizmugurē, kā acīs es atradīšu labvēlību." Un tā atbildēja viņai: "Ej, mana meita." 3Tā viņa devās ceļā un gāja un lasīja vārpas tīrumā pļāvēju aizmugurē. Viņai gadījās nokļūt tīruma daļā, kas piederēja Boāsam no Ēlimeleha dzimtas. 4Un redzi, Boāss nāca no Bētlemes un sacīja pļāvējiem: "Tas Kungs lai ir ar jums!" Un tie atbildēja: "Tas Kungs lai tevi svētī!" 5Tad Boāss jautāja puisim, kas bija iecelts par uzraugu pļāvējiem: "Kam pieder šī meita?" 6Un puisis, kas bija iecelts par uzraugu pļāvējiem, atbildēja un sacīja: "Tā ir kāda jauna moābiete, kas ir atnākusi līdzi Naomijai no Moāba zemes. 7Viņa teica: lūdzu, ļauj man lasīt un paņemt vārpas starp labības kūlīšiem pļāvēju aizmugurē. - Tā viņa atnāca un ir pastāvīgi šeit no agra rīta līdz šim laikam, bez kāda atpūtas brīža." 8Tad Boāss sacīja Rutei: "Uzklausies, mana meita: neej lasīt vārpas cita tīrumā un neej arī prom no šejienes, bet turies pie manām kalponēm. 9Tavas acis lai ir vērstas uz šo tīrumu, kuru manas kalpones pļauj, seko viņām. Es esmu piekodinājis puišiem tevi neaiztikt. Un, kad tu esi izslāpusi, ej pie traukiem un dzer no tā, ko puiši ir smēluši." 10Tad viņa krita uz sava vaiga, liekdamās līdz zemei, un sacīja viņam: "Kā es esmu atradusi labvēlību tavās acīs, ka tu mani ievēro? Es taču esmu svešiniece." 11Bet Boāss atbildēja un sacīja viņai: "Man ir atstāstīts jo sīki viss, ko tu esi laba darījusi savai vīramātei pēc viņas vīra nāves un ka tu esi atstājusi savu tēvu un savu māti, un savu dzimto zemi un esi gājusi pie tautas, ko iepriekš neesi pazinusi. 12Tas Kungs lai atmaksā tev tavu labo darbu, un tava alga lai ir pilnīga no Viņa, Israēla Dieva, zem kura spārniem tu esi nākusi meklēt patvērumu." 13Tad viņa sacīja: "Kaut es atrastu labvēlību tavās acīs, mans kungs, jo tu esi mani mierinājis un runājis uz savas kalpones sirdi, kaut gan es pat neesmu viena no tavām kalponēm." 14Un launaga laikā Boāss viņai sacīja: "Nāc šurp un ēd, un mērc savu kumosu skābumā." Tā viņa sēdēja blakus pļāvējiem, un viņš pasniedza viņai grauzdētus labības graudus, un viņa ēda, līdz paēda, un atstāja vēl pāri. 15Kad viņa atkal piecēlās lasīt vārpas, Boāss pavēlēja saviem puišiem, sacīdams: "Lai viņa lasa arī starp labības kūlīšiem, un nedariet viņai pāri, 16bet izvelciet pat drusku no kopiņām viņai un atstājiet, lai viņa lasa, un nerājiet viņu." 17Un tā lasīja tīrumā līdz vakaram, tad izkūla to, ko bija salasījusi. Tas bija apmēram viena ēfa miežu. 18Un viņa paņēma to un gāja uz pilsētu. Tur viņa rādīja savai vīramātei, ko bija salasījusi, un izņēma arī un deva viņai to, ko ēdot bija atlicinājusi. 19Un viņas vīramāte jautāja: "Kur tu šodien lasīji vārpas, un kur tu strādāji? Svētīts lai ir tas, kas tevi ir uzlūkojis!" Tad viņa stāstīja savai vīramātei, pie kā viņa bija strādājusi, un sacīja: "Tā vīra vārds, pie kura es šodien strādāju, ir Boāss." 20Un Naomija sacīja savai vedeklai: "Lai viņš ir Tā Kunga svētīts, kura mīlestība nav atstājusi dzīvos un mirušos!" Naomija arī stāstīja viņai: "Tas vīrs ir mūsu tuvinieks, viens no mūsu radiem." 21Un moābiete Rute sacīja: "Bez tam viņš man sacīja: turies pie maniem kalpiem, līdz kamēr viņi būs ievākuši visu manu ražu." 22Un Naomija sacīja Rutei, savai vedeklai: "Tas ir labi, mana meita, ka tu turies pie viņa kalponēm, lai cita laukā tev nenodarītu pāri." 23Tā viņa turējās pie Boāsa kalponēm, lasīdama vārpas, līdz miežu un kviešu pļaujas beigām; tad viņa atgriezās pie savas vīramātes.

1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts

© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965

© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965

More Info | Version Index